Cesvaines novada pašvaldībā tiek īstenots deinstitucionalizācijas projekts "Vidzeme iekļauj"

Cesvaines novada pašvaldībā notiek deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” (vienošanās Nr. 9.2.2.1/15/I/003) īstenošana.

Projekta “Vidzeme iekļauj” ieviešanas laiks ir līdz 2023.gada 31.decembrim.

Projekta “Vidzeme iekļauj” kopējās izmaksas ir 10 775 249,00 EUR, tai skaitā 85% (9 158 961,65 EUR) līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds.

Deinstitucionalizācijas ietvaros tiek plānota sociālās aprūpes iestādēs mītošo klientu vajadzību izpēte un individuālajām vajadzībām atbilstošas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība pašvaldībās, speciālistu apmācība jaunu pakalpojumu sniegšanā, kā arī dažādi citi pasākumi, lai pārtrauktu klientu ievietošanu institūcijās, piedāvājot alternatīvus pakalpojumus. Jāpiemin gan, ka sagatavot dzīvei sabiedrībā paredzēts tikai tos klientus, kuri, saskaņā ar novērtēšanas komisijas atzinumiem, būs spējīgi uzsākt patstāvīgu dzīvi ārpus sociālās aprūpes iestādēm. Projektu plānots īstenot līdz 2023. gada beigām.

Projekta mērķis: Palielināt Vidzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē.

Plašāk par projektu šeit!


Kur bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus projektā "Vidzeme iekļauj"

Informējot ģimenes, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem par projekta “Vidzeme iekļauj” gaitu, projektā paveikto un gaidāmo 2021. gada 15. aprīlī tika organizēta tiešsaistes saruna “Pēcpusdienas saruna par deinstitucionalizāciju”, kurā bija aicināts piedalīties ikviens interesents.

 Saruna norisinājās Zoom platformā, kā arī tai bija iespējams sekot līdzi projekta “Vidzeme iekļauj” Facebook lapā, kurā joprojām ir pieejams sarunas ieraksts: https://www.facebook.com/vidzemeieklauj/videos/726774564681157 .  

Pēcpusdienas sarunas laikā vecāki izteica vēlmi uzzināt vairāk par pieejamo pakalpojumu klāstu, kuru iespējams saņemt projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Ņemot vērā, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs, tad esam apkopojuši tos pakalpojumus un pakalpojumu sniedzējus, kurus projektā “Vidzeme iekļauj” iesaistītās ģimenes ir izvēlējušās līdz šim. Ceram, ka šis saraksts būs noderīgs ģimenēm gan konkrēta pakalpojuma sniedzēja atrašanā, gan paplašinās zināmo pakalpojumu loku.

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītājas Inas Miķelsones gatavotajā prezentācijā ir iespēja iepazīties ar galvenajiem pamatnosacījumiem dalībai projektā “Vidzeme iekļauj” un projekta attīstības gaitu attiecībā pret bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv  

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv 

 


Valsts sociālā aprūpes centra darbinieki pilnveido zināšanas, lai veiksmīgāk sagatavotu cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem dzīvei sabiedrībā

Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros norisinās apmācības valsts sociālās aprūpes centra (turpmāk – VSAC) “Latgale” filiāles “Litene” darbiniekiem par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Apmācības vada biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” un biedrības “Papardes zieds” speciālisti. Apmācību mērķis ir sniegt valsts sociālās aprūpes centra darbiniekiem papildus zināšanas, lai veiksmīgāk sagatavotu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem dzīvei sabiedrībā. Apmācību saturā iekļauti jautājumi gan par cilvēkam nepieciešamo atbalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanā, nodarbinātību, vides pielāgošanu, gan par seksualitātes un reproduktīvās veselības jautājumiem

Biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” vadītājs Māris Grāvis pirmajā apmācību dienā dalībniekiem uzsvēra pāraprūpes kaitīgo ietekmi un aicināja domāt par iespējamajām izmaiņām VSAC dzīvojošo cilvēku ikdienā, lai stiprinātu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem spēju būt patstāvīgiem. ”Mūsu pienākums ir radīt apstākļus, lai cilvēks varētu attīstīties, un kā gan viņš var attīstīties, ja mēs visu izdarām viņa vietā?" – Māris Grāvis.

Plānots, ka, īstenojot deinstitucionalizācijas procesu valstī, uz dzīvi sabiedrībā no valsts sociālās aprūpes centriem līdz 2023. gada beigām pārcelsies ap 700 cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem.

Pašvaldības šobrīd veido jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem - grupu dzīvokļus, specializētās darbnīcas un dienas aprūpes centrus. Šo pakalpojumu izveide mazinās riskus arī šobrīd sabiedrībā dzīvojošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nonākšanai institūcijās. Pavisam drīz grupu dzīvokļu pakalpojumus Vidzemē sāks sniegt Raunas, Amatas, Valkas un Gulbenes novados, sniedzot iespēju 49 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem uzsākt patstāvīgu dzīvi. Līdz gada beigām grupu dzīvokļi savas durvis vērs arī Cēsu novadā, bet 2022.gada laikā pakalpojumi būs izveidoti arī Alūksnes, Rūjienas, Mazsalacas, Smiltenes un Madonas pašvaldībās.

Savukārt dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem 2021. gada vasarā sāks nodrošināt Priekuļu un Lubānas novads, kuros pakalpojums jau ir reģistrēts, bet epidemioloģiskās situācijas dēļ nav iespējams to pilnvērtīgi nodrošināt. Arī Amatas, Cēsu un Gulbenes novads šo pakalpojumu plāno uzsākt 2021. gadā, bet Kocēnu, Madonas, Alūksnes, Smiltenes un Valmieras pilsētas pašvaldība 2022. gadā,  sniedzot iespēju 253 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu.

Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem darba prasmju apguvei tiek veidoti arī specializēto darbnīcu pakalpojumi. Šobrīd pakalpojuma sniegšanu ir uzsācis Naukšēnu novads, plānots, ka vasaras sākumā pakalpojumu atvērs Priekuļu novads, bet 2021. gada otrajā pusē darbību uzsāks Raunas, Amatas, Gulbenes un Cēsu novads. Specializēto darbnīcu pakalpojumu veido arī Alūksnes, Smiltenes, Kocēnu un Valmieras pilsētas pašvaldības, kopā sniedzot iespēju šo pakalpojumu saņemt 145 pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv

Negaidīt no cilvēka neiespējamo

Uz ielas pretī nāk sieviete, kura stumj bērnu ratus, bet tajos esošais bērns ir aptuveni desmit gadus vecs. Ķermenis salīcis, kājas pret pārējo ķermeni nesamērīgi tievas. Bērns smejas un skaļi spiedzošām skaņām cenšas komunicēt ar pasauli. Garāmgājēji novērš skatienus, kāds uz brīdi uzsmaida bērna mammai, kāds pāriet ielas otrā pusē, jo ir mācīts neskatīties uz citādo.

 Ģimenēs, kurās aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem, ikdienu apgrūtina ne vien rehabilitācijas procedūras, asistenta nodrošināšana bērnam un vides pieejamības problēmas, bet arī sabiedrības neizpratne par bērna ar funkcionāliem traucējumiem piederību sabiedrībai. Vecāku vēlme, lai bērna dzīvē satiktie cilvēki aiz funkcionāliem traucējumiem ierauga bērnu un viņa vajadzības, bieži paliek nesadzirdēta, nesaredzēta un nesaprasta.

Lai mazinātu sabiedrībā esošo stigmu par bērniem ar funkcionālām traucējumiem un sniegtu zināšanas, šī gada 19. februārī Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros tika organizētas apmācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem. Apmācības notika ZOOM platformā un tajās piedalījās 25 dalībnieki no desmit Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām. Aktīvākie apmācību dalībnieki pārstāvēja izglītības nozari.

“Tas, ka mums rada trauksmi kaut kas nepazīstams un citāds, ir normāli. Tā ir mūsu smadzenes daļa, kas tā noreaģē, bet ne vienmēr kaut kas uzreiz ir jādara. Trauksme raisa vēlmi iesaistīties vai dusmas, kas ir aizsargreakcija. Kā piedzīvot to, ka neko nevar darīt? Nevis aizmukt, izvairīties, bet izdzīvot bezspēcības laiku? Pieņemšana. Pieņemšana ir sadarbība. Nav viena vispārīgā metode, pareizais veids, kā komunicēt ar šādiem bērniem un viņu ģimenēm. To nevar vienā pieejā iemācīties un tad lietot. Pareizais veids veidojas, kad iemācāmies būt iejūtīgāki, vairāk spējīgi nevis komunicēt no pareizās pozīcijas (kas būtu ļoti augstprātīgi), bet vairāk nostāties līdzās, būt gataviem līdzpārdzīvot. Un galvenais atslēgas vārds ir cieņa!”- tā, iedrošinot dalībniekus, pauda lektore Mg.psych., mg.sc.sal., sertificēta psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore Ilze Dreifelde.

Apmācību laikā dalībnieki strādāja darba grupās, kurās diskutēja par tādām tēmām, kā  neizpratne, iesaiste, uzmanības pievēršana un komunikācijas grūtības ar bērnu, kuram ir funkcionāli traucējumi un viņa ģimeni. “Man ikdienā nav saskarsme ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Šodiena man pilnīgi noteikti ir kas jauns un liek aizdomāties par šiem bērniem,” – pārdomās dalījās kāda bibliotēkas darbiniece. “Bijām dalībnieki no dažādām sfērām un tas ļāva mums uz lietām paskatīties no dažādiem skatu punktiem,”- tā pēc diskusijām secināja viena no dalībniecēm.

 

Apmācību noslēgumā dalībniekiem bija brīnišķīga iespēja noklausīties iedrošinošu dzīvesstāstu, kurā dalījās audžumamma Elīna Bataraga. Elīnas ģimenē aug audžumeita, kurai ir smagi funkcionāli traucējumi. “Ir ok, ja bērnam nekad nebūs amata un viņš nekad nestrādās. Jānomet tas plīvurs, ka visi ir salīdzināmi. Mirklis, kad es atmetu ideju, ka man audžumeitu ir “jāsalabo” bija sāpīgs, bet tas nesa milzu atvieglojumu,”- dalījās E.Bataraga. Audžumamma uzsvēra, ka ikvienam ir iespēja palīdzēt īpašajiem bērniem, atbalstot viņa vecākus. Viens vecākam pateikts teikums var mainīt ļoti daudz, Elīna aicina to izmantot, lai celtu: ”Īpašo bērnu vecāki ir vienlaikus ļoti stipri un ļoti trausli. Viņi var cīnīties par savu bērnu, kā lauvas, bet jebkurš negatīvs komentārs par bērnu spēj sagraut vecāku. Ir viegli saskatīt trūkumus un grūtības, bet, lai ieraudzītu stiprās puses, ir nepieciešama piepūle!”

 

Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv  

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv 

 

Vairāk par deisntitucionalizācijas projektu "Vidzeme iekļauj" 


Vidzemes plānošanas reģions organizē apmācības par saskarsmi ar bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Labklājības ministriju Eiropas Sociālā fonda projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros 2021. gada 19. februārī organizē apmācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem par deinstitucionalizācijas procesa nepieciešamību, norises gaitu un vispārējo pakalpojumu sniedzēju lomu deinstitucionalizācijas procesā attiecībā uz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone uzsver: “Šobrīd, kad lielākā daļa sabiedrības, piespiedu kārtā esam apguvuši pašizolācijas un “paliec mājās” noteikumus, varam mazliet labāk saprast tos cilvēkus, kuriem tā ir ikdiena viņu vai viņu tuvinieku veselības stāvokļa dēļ. Lai nodrošinātu deinstitucionalizācijas procesa veiksmīgu norisi Latvijā, būtiski ir sniegt zināšanas, atbalstu un veicināt izpratni par procesa būtību darbiniekiem, kuri ikdienā nodrošina dažādus izglītības, sabiedriskā transporta, izklaides, kultūras un citus iedzīvotājiem nepieciešamus pakalpojumus.”

 Apmācības notiks tiešsaistē un tās vadīs Mg.psych., mg.sc.sal., sertificēta psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore Ilze Dreifelde. Mācību laikā dalībnieki  ne tikai gūs ieskatu par deinstitucionalizācijas procesa būtību, bet arī uzzinās par starpinstitūciju sadarbības nozīmi un iespējām, biežāk sastopamajām problēmsituācijām un ieteicamajiem risinājumiem, kā arī saņems ieteikumus saskarsmei ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm.

Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv  

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv 


Esi vienkāršs un cilvēki tieksies pie tevis

Lai cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem veiksmīgi iekļautos sabiedrībā, ir būtiski nodrošināt nodarbinātības iespējas atbilstoši cilvēka spējām un vajadzībām, gan cilvēkam, kurš dzīvo ģimenē, gan cilvēkam, kurš dzīvo grupu dzīvokļa pakalpojumā, tāpēc Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns paredz dienas aprūpes centru un specializēto darbnīcu izveidi pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Vidzemes plānošanas reģionā dienas aprūpes centrus pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem veido 13 pašvaldības, bet specializētās darbnīcas veido 10 pašvaldības.

Cilvēkam ar smagākiem funkcionāliem traucējumiem piemērotāka ir darbošanās dienas aprūpes centrā, kur nodrošina nepieciešamo aprūpi, sniedz atbalstu un attīsta nepieciešamās vai saglabā esošās prasmes. Ja funkcionālie traucējumi ir vieglāki, bet algota darba veikšanai vēl jāattīsta darba prasmes, tad piemērots ir specializēto darbnīcu pakalpojums – sveču liešana, dārzkopības iemaņu apgūšana, ēst gatavošana, darbs ar mālu, ādas apstrādes, kokapstrādes u.c. iemaņas. Pieredze rāda, ka specializētās darbnīcas palīdz cilvēkiem uzsākt darba attiecības vai atgriezties darba tirgū, jo tajās apgūst ne tikai amata prasmes, bet arī sociālās iemaņas.

 “Esmu ļoti priecīga, ka man šogad no 5. oktobra ir iespēja apmeklēt dienas centru. Man ļoti patīk, ka dienas centrā ir visādas nodarbības. Katru nedēļu, kas cits. Man ļoti patīk, ka pirmdienās ir vingrošana un dejošana. Tas palīdz manai veselībai. Man ļoti patīk, ka var uzdziedāt. Un taisīt visādus darbiņus. Galvenais, ka dienas centrā ir jauks kolektīvs un jauki darbinieki. Paldies par visu. Par mīlestību un siltumu, ko izstaro jauki cilvēki dienas centrā!” pārdomās dalās dienas aprūpes centra “Stropiņš” apmeklētāja.

Valmieras dienas aprūpes centra “Stropiņš” un specializēto darbnīcu vadītāja Agnese Valdēna uzsver, ka cilvēkam, apmeklējot dienas aprūpes centru vai specializētās darbnīcas pakalpojumus, paplašinās redzesloks. Dienas aprūpes centra apmeklētājiem tiek organizētas ekskursijas, radošas nodarbes un, pats svarīgākais, pilnveidotas socializēšanās prasmes - cilvēks kļūst patstāvīgāks un spējīgāks iekļauties un līdzdarboties sabiedriskajos procesos. Šo pakalpojumu vērtība ir individuālajā pieejā katram apmeklētājam. Arī dienas aprūpes centrā “Stropiņš” tiek īstenota individuāla pieeja - rasts laiks nelielai sarunai, jokam vai kāda darbiņa kopīgai paveikšanai ar katru apmeklētāju. Arī brīvajā laikā darbinieki cenšas piemeklēt katram interesējošo nodarbi.

“Man patīk centriņā dejošana, mūzika un radošās nodarbības pie Līgas un Ritas, arī pastaigas ārā,” stāsta dienas aprūpes centra “Stropiņš” apmeklētāja.

Dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojums ir liels atbalsts ģimenēm, kuras rūpējas par tuvinieku ar garīga rakstura traucējumiem, sniedzot iespēju ģimenes locekļiem atgriezties darba tirgū, zinot, ka tuvinieks ir drošībā un viņam tiek nodrošināta saturīga laika pavadīšana. Arī cilvēkiem, kuri dzīvo grupu dzīvokļos, ir svarīgs konkrēts dienas ritms un nodarbinātība, kas palīdz veiksmīgāk iekļauties sabiedrībā.

Vīrietis, kurš specializētajās darbnīcās apgūst kokapstrādes prasmes, stāsta: ”Patīk kokapstrādē dedzināšana, patīk būt kopā ar Līgu. Patīk, ka varu strādāt priekš veikaliņa.”

“Kopš ir specializētās darbnīcas, man patīk darboties,” dalās specializēto darbnīcu apmeklētājs.

Specializētajās darbnīcās veidotie kokapstrādes produkti tiek pārdoti sociālā uzņēmuma “Čaklās bites bode” veikalā. Katrs pārdotais izstrādājums ir apliecinājums, ka funkcionālie traucējumi nav šķērslis, lai radītu, iesaistītos un apgūtu jaunas prasmes.

 Jautājot dienas aprūpes centra “Stropiņš” un specializēto darbnīcu vadītājai par motivāciju strādāt šādā pakalpojumā, A.Valdēna teic: “Man patīk tas patiesums. Nekas netiek sarežģīts, valda vienkāršība, kas dod vieglumu. Ir tāds teiciens - esi vienkāršs un cilvēki tieksies pie tevis! Te tas ir abpusēji. Ja dienas beigās mēs ejot mājas apskaujamies vai paspiežam viens otram roku, tad man liekas, ka diena ir izdevusies! ”

 

Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv  

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv 


Plānošanas reģioni ir lielisks resurss atbalstošā un koordinējošā darbā ar pašvaldībām

Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021. - 2027. gadam izstrādē, piedaloties Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, sociālo pakalpojumu sniedzēju un Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvjiem, 17. decembrī ZOOM platformā norisinājās fokusgrupas diskusija - sociālā drošība un veselība t.sk. pakalpojumu pieejamība, organizācija, veselīgs dzīvesveids, iespēju vienlīdzība. Tematiskās fokusgrupas mērķis bija apzināt galvenos sociālās un veselības jomā risināmos jautājumus Vidzemē, lai nākamajā plānošanas periodā virzītos uz veselīgāku sabiedrību, drošāku un iekļaujošāku dzīves vidi vidzemniekiem. Diskusiju laikā  dalībnieki vienojās, ka visa centrā viennozīmīgi izvirzāms cilvēks un viņa vajadzības – cilvēka vajadzībās balstīti sociālie un veselības pakalpojumi, pakalpojumu pieejamība visām iedzīvotāju grupām un mobilitāte reģionā. Lai risinātu trūkstošo speciālistu un pakalpojumu pieejamības problēmu reģionā,  nākotne nav iedomājama bez digitāliem risinājumiem dažādu pakalpojumu nodrošināšanā.

Dienas kopsavilkumā diskusijas dalībnieki iezīmēja plānošanas reģiona lomu sociālo un veselības jautājumu attīstībā. “Tieši deinstitucionalizācijas projekta ieviešanas laikā saskatījām Vidzemes plānošanas reģiona nozīmi. Process aptver visu reģionu, kas nebūtu iespējams bez plānošanas reģiona projekta vadības,” pauda Smiltenes novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Siliņa. Labklājības ministrija un Veselības ministrija saredz plānošanas reģiona lomu jaunu pakalpojumu attīstīšanā un ieviešanā. “Plānošanas reģioni ir lielisks resurss atbalstošā un koordinējošā darbā ar pašvaldībām,” uzsvēra Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta eksperte Kristīne Lasmane.

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ieviešana prasa ne tikai uzraudzīt procesu, bet veicināt sadarbību starp pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldībām un ministriju. Projekta komanda sniedz ne vien konsultatīvu atbalstu sadarbības partneriem, bet arī veicina pakalpojumu sniedzēju piesaisti reģionam, organizē pieredzes apmaiņas braucienus un veic sabiedrības informēšanas pasākumus. “Mēs esam mediatori, savedēji un iedrošinātāji. Mūsu pieeja – nodrošināt mūsu sadarbības partneriem atbalstu, lai viņi var veltīt visu savu uzmanību atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem, nevis risinātu administratīvus jautājumus,” – Ina Miķelsone, projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja.

Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv  

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv 


Tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi

Lai arī Valmierā jau ilgāk nekā gadu veiksmīgi darbojas grupu dzīvokļa pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, un drīzumā šādu pakalpojumu sāks nodrošināt vēl 11 pašvaldībās Vidzemē, joprojām vietējo kopienu līmenī notiek asas diskusijas par pašvaldību plāniem.  Atbildot uz iedzīvotāju bažām par to, ka kaimiņos uz patstāvīgu dzīvi pavisam drīz apmetīsies cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem Inga Brente-Mieze, Valmieras grupu dzīvokļu vadītāja norāda: “Pieņemu, ka līdzcilvēki ir nevis pret pakalpojuma izveidi, bet gan drīzāk tā pauž savu  piesardzību attiecībā uz visu jauno un nezināmo, kas ir dabiska pretreakcija. Tomēr to iespējams mainīt, izglītojot sabiedrību. Manuprāt, mums katram ir tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.  Katram ir tiesības izvēlēties, kur dzīvot un kā dzīvot. Deinstitucionalizācija nav tikai par pakalpojumiem, bet tā parāda, cik inteliģenta ir sabiedrība, kā sabiedrībā cirkulē informācija un cik daudz virsroku ņem stereotipi, kas ir nevis pieredzē, bet stāstos balstīti.“

Valmierā grupu dzīvokļos uz patstāvīgu dzīvi apmetušies jau 15 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un psihiskām saslimšanām. Cilvēki ir pārcēlušies gan no valsts sociālā aprūpes centra, gan no vecāku mājām, izvēloties dzīvot patstāvīgu pilngadīga cilvēka dzīvi. Pamatā cilvēki dzīvo istabās pa vienam, bet ir arī divi pāri, viens no tiem kopā pārcēlās no valsts sociālās aprūpes centra un grupu dzīvoklī tupina dzīvot kopā.  I.Brente-Mieze atskatoties uz aizvadīto gadu to raksturo, kā ļoti darbīgu, kurā iemītnieki ir apguvuši daudz jauna. Daļa ir uzsākuši darba attiecības, pārējie dienu aizvada dienas aprūpes centrā vai specializētajās darbnīcās, kur apgūst jaunas prasmes. Protams, ka mēdz gadīties pa kādam strīdam, bet nav tādu, ko paši vai ar sociālā darba speciālista vai atbalsta personāla palīdzību nespētu atrisināt.

Blakus ēkai, kurā atrodas grupu dzīvokļi, Valmieras pilsētas pašvaldība piešķīrusi nelielu zemes gabalu, kurā iemītnieki iekopuši dārzu. Vasarā tajā audzētas gan puķes priekam, gan dārzeņi, kuri prasmīgi iekonservēti ziemai.

Manuprāt, šeit ir jābūt tai vietai, kur personas ar garīga rakstura traucējumiem (arī ar psihiskiem traucējumiem) beidzot var un drīkst paši noteikt savu dzīvi, kur darboties un organizēties tā, kā paši to vēlētos. Darbinieku pienesums šeit ir tikai sadzīves vai darba prasmju attīstīšanā vai pilnveidošanā, kā arī darbinieki raugās, lai grupu dzīvokļos dzīvojošie, organizējot savu ikdienu, nepadraud sevi vai citus,”  skaidro I.Brente-Mieze.

“Salīdzinot ar iepriekšējo dzīvesvietu, tagad esmu cilvēcīgos apstākļos. Mācos cept kūkas, pīrāgus. Sen nebiju krāsojusi olas Lieldienās. Iemācījos “saprasties” ar veļasmašīnu. Pateicoties tam, ka tagad man ir arī darbs, cenšos veidot uzkrājumus, lai varētu iegādāties lietas kas nepieciešamas patstāvīgai dzīvei. Esmu spērusi pirmos solīšus veselības labā. Mācos apgūt to ko nesaprotu datorā,” stāsta Ilona, Valmieras grupu dzīvokļa iemītniece.

 

Dainis, Valmieras grupu dzīvokļa iemītnieks stāsta: “Sāku aprast ar to, ka pašam jāprot plānot sava ikdiena. Cenšos pagatavot sev ēdienu. Iemācījos mazgāt veļu. Arī istabu cenšos turēt kārtībā. Strādāju.”

 

“Pagājušā gada novembrī sāku dzīvot Valmierā grupu dzīvoklī. Patīkami pārsteidz šis pakalpojums – izremontētas telpas, ir mēbeles un pat sadzīves tehnika. Šajā pakalpojumā iekļauti arī aprūpētāju pakalpojumi, gadījumā, ja tādi ir nepieciešami. Ļoti padomāts, lai iemītnieki šeit ērti justos. Pakalpojumā ietvertas izmaksas par telpu uzkopšanas inventāru, higiēnas preces. Dzīvošana šajā projektā ir ideāls variants, kā uzsākt patstāvīgu dzīvi cilvēkiem ar invaliditāti un zemiem ienākumiem,”  Valmieras grupu dzīvokļa iemītniece Anna (vārds mainīts).

 

I.Brente-Mieze atzīst, ka liela daļa no cilvēkiem, kas apmetušies Valmieras grupu dzīvoklī, ir spējīgi dzīvot patstāvīgi vai ar nelielu atbalstu.

Jānorāda, ka statistikas dati liecina – Latvijā pieaug to personu skaits, kam ir garīga rakstura traucējumi vai psihiskas saslimšanas. (Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk -VPR) deinstitucionalizācijas plānā sniegto informāciju 2016. gadā 2 931 persona jeb 15,3% no personām ar invaliditāti VPR pašvaldībās bija personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. 2019. gadā personu ar 1. un 2. grupas invaliditāti un psihiskiem un uzvedības traucējumiem skaits bija pieaudzis par 302 personām, kopumā aptverot 3 233 personas jeb 14,8% no kopējā personu ar invaliditāti skaita.) Jāsecina, ka pieaug arī nepieciešamība pēc dažādiem sabiedrībā balstītiem sociāliem pakalpojumiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Grupu dzīvokļu izveide ir daļa no deinstitucionalizācijas procesa Latvijā, tie tiek veidoti 48 pašvaldībās, dodot iespēju saņemt šo pakalpojumu vairāk nekā 600 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Plānots, ka līdz 2023. gada beigām Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā būs izveidoti vēl 11 grupu dzīvokļi, sniedzot iespēju vēl 155 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem uzsākt patstāvīgu dzīvi.

 

Vairāk par deinstitucionalizācijas projektu “Vidzeme iekļauj” Vidzemes plānošanas reģionā: www.vidzeme.lv

Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


Valsts sociālās aprūpes centra darbinieki pilnveido zināšanas

Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros oktobra mēnesī norisinājās četru dienu apmācības valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” filiāles “Rūja” un filiāles “Valka” darbiniekiem par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Apmācības vadīja biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” un biedrības “Papardes zieds” speciālisti, runājot gan par cilvēkam nepieciešamo atbalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanā, nodarbinātību, vides pielāgošanu, gan par seksualitātes un reproduktīvās veselības jautājumiem. Apmācības notika ar mērķi sniegt valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem papildus zināšanas, lai veiksmīgāk sagatavotu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem dzīvei sabiedrībā.

Cilvēks ir jāgatavo tādiem apstākļiem, kādos viņam reāli būs jādzīvo. Nav vajadzības mocīt sevi un klientu, liekot sasiet kurpju auklas, jo mūsdienās ir apavi ar līmējamiem klipšiem. Svarīgi ir ļaut cilvēkam mēģināt, kļūdīties un mācīt reālajai videi nepieciešamās prasmes.” – uzsvēra ergoterapeits Lotārs Freivalds.

Plānots, ka, īstenojot deinstitucionalizācijas procesu valstī, uz dzīvi sabiedrībā no valsts sociālās aprūpes centriem līdz 2023. gada beigām pārcelsies ap 700 cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. Pašvaldības šobrīd veido jaunus pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem - grupu dzīvokļus, specializētās darbnīcas un dienas aprūpes centrus. Šo pakalpojumu izveide mazinās arī šobrīd sabiedrībā dzīvojošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nokļūšanu institūcijās.

Vairāk informācijas:

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


Atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projektā “Vidzeme iekļauj”

Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram ir noteikta invaliditāte un ir sagatavots individuālais atbalsta plāns, ir iespēja saņemt individuālajā atbalsta plānā norādītos pakalpojumus līdz 100 pakalpojuma reizēm bērna pilnvērtīgas attīstības un dzīves kvalitātes veicināšanai pie vecāku izvēlēta speciālista. Gadījumā, ja vecākam nav zināms speciālists, pie kura bērnam saņemt nepieciešamo pakalpojumu, tad pašvaldības sociālais dienests sniedz konsultatīvo atbalstu, piedāvājot tuvāk esošos speciālistus, kuri ir reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju, ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu reģistros vai psihologu reģistrā.

Projektā atbalstu iespējams saņemt arī bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākam vai audžuvecākam, kura bērnam ir sagatavots individuālais atbalsta plāns. Vecākiem pieejamais atbalsts ir psihologa, rehabilitologa, fizioterapeita konsultācijas vai izglītojošas atbalsta grupu nodarbības. Pakalpojumus var saņemt viens vai abi bērna vecāki, kopā nepārsniedzot 20 pakalpojuma reizes par katru ģimenē esošo bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte.

Bērniem, kuriem ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašās kopšanas nepieciešamību ir pieejams sociālās aprūpes pakalpojums. Lai saņemtu pakalpojumu vecākam jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā ar iesniegumu. Sociālās aprūpes pakalpojumu iespējams saņemt arī tiem bērniem, kuriem nav sagatavots individuālais atbalsta plāns projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Vienlaikus jāņem vērā, ka bērnam ir jābūt deklarētam pašvaldībā, kura piedalās deinstitucionalizācijas projektā.

Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros plānots apmaksāt arī “atelpas brīža” pakalpojumu un dienas aprūpes centra pakalpojumus, tomēr šobrīd šo pakalpojumu pieejamība projekta ietvaros ir ierobežota, jo trūkst pakalpojumu sniedzēju. Pozitīvi ir tas, ka ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu tuvāko gadu laikā pašvaldības ne tikai Vidzemes plānošanas reģionā, bet arī citos reģionos, plāno izveidot un attīstīt šos pakalpojumus, lai sniegtu atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem.

 

Vairāk informācijas par projektu:

  • Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
  • Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja:
Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob. t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


Lielāks atbalsts Vidzemes ģimenēm, kurās aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem

Īstenojot deinstitucionalizācijas procesu Vidzemes plānošanas reģionā, projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros tiek uzsākta trešā individuālo vajadzību un atbalsta plānu izstrādes kārta bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (bērnam ir noteikta invaliditāte un bērns dzīvo ģimenē), kuru veiks Nodibinājums "Centrs Valdardze". Vidzemes plānošanas reģionā trešajā izvērtēšanas kārtā ir plānots sagatavot atbalsta plānus 120 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte. Šobrīd no Vidzemes plānošanas reģionā esošajām pašvaldībām ir saņemti 80 bērnu likumisko pārstāvju iesniegumi. Bērnu individuālo vajadzību izvērtēšanas un atbalsta plānu izstrādei var pieteikt arī audžuvecāks, šo procesu saskaņojot ar bāriņtiesu. Lai pieteiktu bērnu dalībai projektā, likumiskajam pārstāvim ir jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā un jāraksta iesniegums par dalību projektā.

Dalība projektā sniedz iespēju bērnam ar funkcionāliem traucējumiem saņemt līdz 100 sociālās rehabilitācijas pakalpojuma reizēm bērna dzīves kvalitātes uzlabošanai pie vecāku izvēlēta speciālista. Atbalstu projektā var saņemt arī bērna vecāki vai audžuvecāki, ja bērns dzīvo audžuģimenē.

Līdz šim projektā “Vidzeme iekļauj” individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plāna izstrāde veikta 440 bērniem, bet pakalpojumus saņēmuši 244 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 68 bērnu likumiskie pārstāvji. Daļa bērnu, kuriem iepriekšējās atbalsta plāna izstrādes kārtās ir sagatavots individuālais atbalsta plāns, ir sasnieguši pilngadību vai pārcēlušies uz dzīvi citos plānošanas reģionos, kur turpina saņemt atbalstu.

 

Vairāk informācijas:

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


Deinstitucionalizācijas projekta mērķgrupa Vidzemē pieaug

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projekta “Vidzeme iekļauj” komanda, sadarbībā ar Vidzemes pašvaldībām, veikusi VPR deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam (turpmāk - DI plāns) ieviešanas progresa izvērtējumu.

Izvērtējuma veikšanas procesā secināts, ka periodā no 2016.gada jūnija līdz 2019. gada decembrim ir pozitīvi mainījusies sadarbības partneru attieksme pret deinstitucionalizācijas procesu kopumā. Savukārt, kā lielākos ieguvumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, sadarbības partneri izceļ iegūto drošības sajūtu un jaunas prasmes, kas uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti. Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecāki ir novērojuši uzlabojumus bērna attīstībā, bet pašiem vecākiem ir mazinājusies nolemtības sajūta, kā arī ir novērojama aktīvāka vecāku socializēšanās.

Izvērtējums uzskatāmi parāda projekta mērķgrupas pieaugumu VPR pašvaldībās, kas apstiprina nepieciešamību pēc jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveides reģionā un deinstitucionalizācijas procesa turpmāko ieviešanu.

Vidzemes plānošanas reģiona DI plāna izvērtējums pieejams šeit: http://jauna.vidzeme.lv/upload/VPR_DI_izvertejums.pdf

 

Ieguldījums stiprās ģimenēs

Vidzemes plānošanas reģiona tematiskajā izdevumā Deinstitucionalizācija Vidzemē skatāms apkopojums pašvaldību paveiktajiem un plānotajiem darbiem sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas izveidē pašvaldībās, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un bērni ārpusģimenes aprūpē saņemtu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.

Katrs apstiprinātais infrastruktūras projekts, katrs sniegtais pakalpojums bērnam vai pieaugušajam ar funkcionāliem traucējumiem ir pašvaldības ieguldījums stiprās ģimenēs, to uzsver arī Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa -  Tas, ko mēs esam ieguldījuši šajā pakalpojumā, visnotaļ atnāk atpakaļ. Tas nāk atpakaļ caur vecākiem, kuri ir darba tirgū, caur to, ka šīs ģimenes nav pabalstu saņēmēji, bet ir nodokļu maksātāji.

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, uzrunājot izdevuma lasītājus, teic - Sabiedrība joprojām nesaprot deinstitucionalizācijas procesa jēgu un bieži rēķina tikai absolūtos skaitļos – cik mums izmaksā sniegt pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti. Šobrīd, kad liela daļa sabiedrības piespiedu kārtā esam apguvuši pašizolācijas un “paliec mājās” noteikumus, varam mazliet labāk saprast tos cilvēkus, kuriem tā ir ikdiena viņu vai viņu tuvinieku veselības stāvokļa dēļ. Es ticu, ka, iemācoties sadzīvot ar šodienas izaicinājumiem, mēs kļūsim par iejūtīgāku, pretimnākošāku un atbildīgāku sabiedrību. Vienkārši runājot – mēs kļūsim par labākiem cilvēkiem.  

Deinstitucionalizācijas projekts “Vidzeme iekļauj” tiek īstenots jau ceturto gadu un tajā atbalsts ticis sniegts 244 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 68 bērnu vecākiem, kā arī 96 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, sniedzot atbalstu ģimenēm, kurās dzīvo cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem.

 

Vairāk informācijas par projektu “Vidzeme iekļauj”:

ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja:

Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


Ieguldījums stiprās ģimenēs

Vidzemes plānošanas reģiona tematiskajā izdevumā Deinstitucionalizācija Vidzemē skatāms apkopojums pašvaldību paveiktajiem un plānotajiem darbiem sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas izveidē pašvaldībās, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un bērni ārpusģimenes aprūpē saņemtu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.

Katrs apstiprinātais infrastruktūras projekts, katrs sniegtais pakalpojums bērnam vai pieaugušajam ar funkcionāliem traucējumiem ir pašvaldības ieguldījums stiprās ģimenēs, to uzsver arī Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa -  Tas, ko mēs esam ieguldījuši šajā pakalpojumā, visnotaļ atnāk atpakaļ. Tas nāk atpakaļ caur vecākiem, kuri ir darba tirgū, caur to, ka šīs ģimenes nav pabalstu saņēmēji, bet ir nodokļu maksātāji.

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, uzrunājot izdevuma lasītājus, teic - Sabiedrība joprojām nesaprot deinstitucionalizācijas procesa jēgu un bieži rēķina tikai absolūtos skaitļos – cik mums izmaksā sniegt pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti. Šobrīd, kad liela daļa sabiedrības piespiedu kārtā esam apguvuši pašizolācijas un “paliec mājās” noteikumus, varam mazliet labāk saprast tos cilvēkus, kuriem tā ir ikdiena viņu vai viņu tuvinieku veselības stāvokļa dēļ. Es ticu, ka, iemācoties sadzīvot ar šodienas izaicinājumiem, mēs kļūsim par iejūtīgāku, pretimnākošāku un atbildīgāku sabiedrību. Vienkārši runājot – mēs kļūsim par labākiem cilvēkiem.  

Deinstitucionalizācijas projekts “Vidzeme iekļauj” tiek īstenots jau ceturto gadu un tajā atbalsts ticis sniegts 244 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 68 bērnu vecākiem, kā arī 96 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, sniedzot atbalstu ģimenēm, kurās dzīvo cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem.

 

Vairāk informācijas par projektu:

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


Veikts Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017. – 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējums

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projekta “Vidzeme iekļauj” komanda, sadarbībā ar Vidzemes pašvaldībām, veikusi VPR deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam (turpmāk - DI plāns) ieviešanas progresa izvērtējumu.

Izvērtējuma veikšanas procesā secināts, ka periodā no 2016.gada jūnija līdz 2019. gada decembrim ir pozitīvi mainījusies sadarbības partneru attieksme pret deinstitucionalizācijas procesu kopumā. Savukārt, kā lielākos ieguvumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, sadarbības partneri izceļ iegūto drošības sajūtu un jaunas prasmes, kas uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti. Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecāki ir novērojuši uzlabojumus bērna attīstībā, bet pašiem vecākiem ir mazinājusies nolemtības sajūta, kā arī ir novērojama aktīvāka vecāku socializēšanās.

Izvērtējums uzskatāmi parāda projekta mērķa grupas pieaugumu VPR pašvaldībās, kas apstiprina nepieciešamību pēc jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveides reģionā un deinstitucionalizācijas procesa turpmāko ieviešanu.

Vidzemes plānošanas reģiona DI plāna izvērtējums pieejams šeit: http://jauna.vidzeme.lv/upload/VPR_DI_izvertejums.pdf

Vairāk informācijas par projektu “Vidzeme iekļauj”:

ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja:

Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv

 


Iedzīvotājiem ērtāka komunikācija

No šī gada oktobra informācija par deinstitucionalizācijas projektu “Vidzeme iekļauj” kļūst vēl pieejamāka sabiedrībai. Sociālo tīklu vietnē Facebook izveidota lapa “Vidzeme iekļauj”, kurā atrodama informācija par pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem. Papildus projekta aktualitātēm, lapā būs lasāma noderīga informācija par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem Vidzemes reģionā.

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte:“ Šis projekts ir ļoti dinamisks un visu aktuālo informāciju nav iespējams nodot cilvēkam tieši tajā brīdī, kad šī informācija cilvēkam ir nepieciešama. Mēs visi pamanām to informāciju, kura mums ir konkrētajā brīdī aktuāla, tāpēc esam izveidojuši projekta informācijas krātuvi, kura ir publiski pieejama. Caur Facebook lapu, ceram sasniegt ģimenes, kurās ir cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem, lai tās rastu atbildes par pieejamajiem pakalpojumiem projektā un to saņemšanas kārtību.”

Lai skaidrotu nepieciešamību pēc sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem, Facebook lapā “Vidzeme iekļauj” būs lasāmi cilvēku stāsti par to, kā pakalpojumu saņemšana dzīvojot ģimenē, nevis institūcija, ietekmē dzīves kvalitāti, veselību un palīdz iekļauties sabiedrībā. 

Eiropas Sociālā fonda deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem ir iespēja saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, lai veicinātu iekļaušanos sabiedrībā un uzlabotu savu dzīves kvalitāti. Projekts ir daļa no deinstitucionalizācijas procesa valstī, tā mērķi nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, lai cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem nepieciešamo atbalstu saņemtu ģimeniskā vidē, nevis institūcijās. Projekts noris no 2015.gada decembra līdz 2023.gada decembrim.

Vairāk informācijas:

ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


Cilvēcīgi par svarīgo

Vidzemes plānošanas reģions, projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, 2019.gada 25.aprīlī rīkoja semināru “Cilvēcīgi par svarīgo”, kurā Vidzemes plānošanas reģionā esošo pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālisti tika aicināti plašāk iepazīties ar deinstitucionalizācijas procesu Vidzemē. Projekta “Vidzeme iekļauj” komandas ieskatā pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistiem ir būtiska loma, skaidrojot deinstitucionalizācijas procesus pašvaldību iedzīvotājiem, kā arī veidojot iedzīvotāju viedokli par sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem. 

Lai veicinātu izpratni par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nepieciešamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, semināra laikā tika izspēlēta lomu spēle, kuras laikā dalībnieki iejutās cilvēka ar garīga rakstura traucējumiem ikdienas dzīvē valsts sociālās aprūpes centrā.  Dalībniekiem tika  sniegta informācija par to, cik cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvo Vidzemes plānošanas reģionā, cik no tiem atrodas valsts sociālās aprūpes centros un cik cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem jau šobrīd dzīvo sabiedrībā, bez nepieciešamā atbalsta.

Dalībnieki guva plašāku informāciju par to, kādi sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi tiek veidoti cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem Vidzemes plānošanas reģionā, kā arī to, cik un kādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros līdz šim ir saņēmuši cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

Viens no iemesliem, kāpēc pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālisti salīdzinoši maz informē sava novada iedzīvotājus par deinstitucionalizācijas procesu, saistīts ar bailēm nekorekti sniegt informāciju un tādējādi aizvainot dažādas sabiedrības grupas.  Par to, kā rakstīt un runāt par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, savā pieredzē dalījās Vita Rusmane. Vita ir skolotāja Mazsalacas vidusskolā, deputāte Mazsalacas novada pašvaldībā un divu lielisku dēlu mamma. Vecākais dēls Kārlis ir uzsācis iniciatīvu “Mēs mainīsim pasauli”, lai atbalstītu jaunāko brāli Rūdolfu un palīdzētu sabiedrībai izprast cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem saskarsmes nianses.

Vitai ir gan pozitīva, gan negatīva pieredze, sniedzot intervijas žurnālistiem par savu un savas ģimenes dzīves gājumu. Vita semināra dalībniekiem sniedza vairākus padomus, kā rakstīt par šo jūtīgo tēmu, tai skaitā kā vienu no svarīgākajiem intervijas norises aspektiem Vita norādīja komunikāciju  ar klātesošo bērnu. Vita norāda: “Svarīgi ir nevis “runāt pāri” bērnam, liekot viņam justies maznozīmīgam, bet noskaidrot viņa viedokli.”. Vita aicināja neveltīt laiku, lai runātu par nebeidzamām grūtībām un izteiktu līdzjūtību. Tā vietā “pēc iespējas lielāku uzmanību veltīt tam, kā līdzcilvēki visvienkāršākajā veidā var atbalstīt ģimeni un pašu bērnu ikdienā”.

Vita atgādināja, ka  sabiedrībā bieži funkcionāli traucējumi tiek uztverti tikai kā kustību traucējumi, tomēr jāatceras, ka funkcionālie traucējumi ne vienmēr ir ārēji redzami, piemēram, dzirdes traucējumi, autiskā spektra traucējumi, epilepsija u.c.

Par dažādām kļūdām, ko komunikācijā pieļauj sabiedriskie mediji, savu viedokli sniedza Neatkarīgās Rīta avīzes žurnāliste Inga Paparde. Inga ir žurnāliste, kas ieguvusi maģistra grādu arī sociālajā darbā, viņas raksti galvenokārt veltīti sociālās jomas jautājumiem. Semināra dalībnieki kopā ar žurnālisti analizēja labās un sliktās prakses piemērus dažādu mediju publikācijās par deinstitucionalizācijas procesu Latvijā. Savā prezentācijā Inga norādīja uz vairākām problēmām, piemēram,  publikācijās dominējošās emocijas ir ciešanas un līdzjūtība, mediji nesaskata cilvēkos ar invaliditāti cilvēkus, bet tikai viņu invaliditāti. Tāpat Inga norādīja uz t.s. invaliditātes ekspluatāciju –  labdarības kampaņas, kurās uzsvērts kaut kas fragmentārs, bet netiek piedāvāts risinājums kopumā.

Žurnāliste semināra dalībniekiem uzdeva veikt arī praktiskus uzdevumus, to mērķis bija sniegt informāciju iedzīvotājiem par deinstitucionalizācijas procesa attīstību pašvaldībā. Pēc grupu darbu prezentācijas tika iztirzātas biežāk pieļautās kļūdas un pārrunāti galveni laba raksta priekšnosacījumi. Galvenie ieteikumi no žurnālistes puses bija saistīti ar datu izmantošanu informācijas sniegšanā (piemēram, izmantot infografikas), kā arī svarīgi ir saprast informācijas sniegšanas mērķi – informācijas pasniegšanas veids iedzīvotājiem un medijiem noteikti būs atšķirīgs.

Deinstitucionalizācijas process Vidzemes plānošanas reģionā noris kopš 2016. gada un tajā piedalās visas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības. Pašvaldības ir noslēgušas sadarbības līgumus par dalību projektā “Vidzeme iekļauj”, kura ietvaros tiek veidoti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem no ārpusģimenes aprūpes iestādēm, lai mazināt institucionālo aprūpi- sniedzot atbalstu, lai ikvienam cilvēkam būtu iespēja dzīvot ģimenē.

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv

 

Vairāk informācijas par projektu “Vidzeme iekļauj” : 

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv


Deinstitucionalizācija Madonas novada pašvaldībā

Vidzemes plānošanas reģions 2016.gadā noslēdza sadarbības līgumu ar Madonas novada pašvaldību par dalību projektā “Vidzeme iekļauj”, lai realizētu deinstitucionalizācijas procesu Madonas novada pašvaldībā, veidojot iekļaujošāku sabiedrību un sniedzot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, bērniem ārpusģimenes aprūpē un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.

2018. gads Madonas novada pašvaldības Sociālajam dienestam aizvadīts veiksmīgi,  uzsākot pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem dienas centrā Jaunkalsnavā. Tas izdevies, pateicoties Sociālā dienesta darbiniecēm Ritai Šuvcānei un Kristīnei Drozdovai, kuras organizēja individuālās konsultācijas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem saņēma individuālās konsultācijas  pie mākslas terapeites Lauras Danilānes. Par pakalpojumu ir saņemtas ļoti pozitīvas atsauksmes gan no pašiem dalībniekiem, gan no viņu tuviniekiem. Pakalpojuma sniegšana veiksmīgi turpinās, projektā iesaistot arvien jaunus dalībniekus.

2019. gadā Madonas novada pašvaldībā sniegto pakalpojumu skaits, projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, strauji pieaug. Pakalpojumus saņem gan pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu likumiskie pārstāvji.

Lielu daļu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros Madonas novada pašvaldības bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņem biedrībā “Mēs saviem bērniem”, kuru vada Elita Badūne.

Rita Šuvcāne: “Sociālais dienests novērtē biedrību kā resursu, jo vienuviet ir iespēja saņemt vairākus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pie kvalificētiem speciālistiem, kas ir ļoti nozīmīgi mūsu sociālajā vidē Madonas novadā.”

Biedrība “Mēs saviem bērniem” Madonas novadā darbojas jau divdesmit gadus, no 2014. gada drošinot dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem un pieaugušajiem ar funkcionāliem traucējumiem. Biedrība nodrošina psihologa, psihoterapeita, ergoterapeita, logopēda, kanisterapeita, fizioterapeita, Montessori, kā arī mūzikas un smilšu terapijas pakalpojumus. Bērni, kuri projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros brauc saņemt šos pakalpojumus ir ne tikai no Madonas novada, bet arī no Ērgļiem, Cesvaines un Lubānas.

Reģionā ir liels speciālistu trūkums, bet biedrībai veiksmīgi izdevies piesaistīt kvalificētus speciālistus no Cēsīm, Valmieras, Rīgas un pat Bauskas.

Biedrības telpas ir pielāgotas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, saulainas un mājīgas, tomēr kļuvušas par mazu. Biedrība cer uz pašvaldības atbalstu plašākām telpām, jo bērnu skaits, kuriem ir nepieciešami sociālās rehabilitācijas pakalpojumi,  pieaug. Vadītāja Elita Badūne stāsta, ka biedrībai ir vēlme paplašināties, nodrošinot vairāk pakalpojumus arī pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Biedrība aktīvi darbojas arī ārpus projekta -  šeit savu mājvietu radis ansamblis un deju kolektīvs “Mazais cilvēciņš”, kurš darbojas jau vairāk nekā piecpadsmit gadus. Kolektīvs tikko veiksmīgi startējis  reģionālās integratīvās mākslas festivālā “Nāc līdzās” Siguldā un ticis izvirzīts dalībai lielkoncertā Rīgā.

Elita: “Startējām ar jauniem, skaistiem tērpiem, kuriem finansējums iegūts no ziedotājiem. Dalībniekiem uzstāšanās sagādā patiesi lielu prieku!

Nav viegli iestudēt uzvedumu ar bērniem un pieaugušajiem, kuriem ir dažādi funkcionāli traucējumi, tomēr dalībnieki savu spēju robežās sniedz brīnišķīgu priekšnesumu!”

Jautājot par to, kādu Elita vēlētos redzēt nākotni sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jomā, viņa atbild, ka būtiski, lai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem tiek sniegts nepieciešamais pakalpojumu apjoms. “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem bieži ir noslēgti un viņiem nepieciešams ilgāks laiks, lai sāktu sadarboties ar speciālistiem. Projektos noteiktais apjoms ir stipri par mazu. Ļoti būtiski ir sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus arī bērniem, kuriem ir prognozējamā invaliditāte. Šie bērni šobrīd tiek apdalīti, bet tieši tajā brīdī, kad vecāki saprot, ka bērns kaut kādā jomā neattīstās atbilstoši vecumam, ir nepieciešams tūlītējs atbalsts.“

Kā šodienas lielāko nepieciešamību, Elita uzsver dienas aprūpes centru pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. “Mums ir jaunieši, kuri lielu bērnības daļu ir nākuši uz biedrību saņemt pakalpojumus un šobrīd ir pilngadīgi. Vecākiem jāstrādā, jo valsts atbalsts ir nepietiekošs, lai paliktu mājās ar pilngadīgu bērnu, kuram ir funkcionāli traucējumi. Bet šo bērnu, kurš nekad neizaugs, nav kur atstāt. Zinu mammu, kura sāka strādāt, puisis izaudzis, bet nav iespējams noalgot pieskatītāju. Puisis paliek mājās viens un tas arī nav droši. Ļoti nepieciešams viņu jēgpilni nodarbināt. Strādāt puisis nav spējīgs, bet specializētā darbnīca būtu ļoti piemērota.

Savukārt, projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros vecāki ir izteikuši vēlmi, lai pilngadīgā persona ar garīga rakstura traucējumiem pati varētu izvēlēties pakalpojuma sniedzēju. Daudzi bērni ir izauguši, nākot pie mums un šeit jūtas kā mājās. Šie pilngadīgie bērni vēlas saņemt pakalpojumus pie tiem speciālistiem, pie kuriem ir pieraduši.”

Biedrība “Mēs saviem bērniem” atrodas vienā ēkā ar bērnudārzu. Vecāku attieksmes esot dažādas, kāds izsaka nejaukus komentārus, bet kāds ir pozitīvs un pieņemošs. Arī bērnudārza grupiņās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Šobrīd uz pakalpojumiem, kurus nodrošina biedrība, ir sākuši nākt bērni, kuriem nav invaliditātes, piemēram, uz smilšu terapiju vai Montessori nodarbībām. Nāk arī bērni ar mācīšanās traucējumiem. Tas maina cilvēku attieksmi, palīdz kļūt pieņemošākiem pret bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un nenodalīt no citiem bērniem.

Kopumā, deinstitucionalizācija sākas mūsu attieksmē un domāšanā. Pieņemot cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem kā līdzvērtīgus, radot vidi, lai funkcionāli traucējumi nav šķērslis apmeklēt kultūras pasākumus, iegūt izglītību un brīvi pārvietoties pilsētvidē. Būt pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem”- uzskata biedrības vadītāja.

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv

 

Vairāk informācijas: 

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv 


2018.gadā paveiktais projektā "Vidzeme iekļauj"

2018. gads ir bijis izaicinājumu un darba pilns projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/003 „Vidzeme iekļauj” komandai un sadarbības partneriem.

Vidzemes plānošanas reģions vairākkārt ir rosinājis grozīt Ministru Kabineta noteikumus, lai deinstitucionalizācijas projektu īstenotu efektīvāk un lai projekta pēctecība būtu veiksmīga gan pašvaldībām, gan cilvēkiem, kuri projekta ietvaros saņem pakalpojumus.

Lai veicinātu ārpusģimenes aprūpi, Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā tika organizēti četri sarunu vakari “bērns bērnu namā un es”, uz kuriem tika aicināti potenciālie audžuvecāki, adoptētāji un aizbildņi, kā arī ikviens, kurš kādreiz ir domājis par to, kā jūtas bērns bērnu namā. Sarunu vakaros savā pieredzē dalījās jau esošie audžuvecāki, adoptētāji un aizbildņi, lai iedrošinātu tos, kas par šādu soli vēl domā, un ļautu ieskatīties pašu pieredzētajā. Tāpat notikusi divu dienu nometne pusaudžiem vecumā no 14-17 gadiem un potenciālajiem audžuvecākiem, aizbildņiem vai adoptētājiem.

2018.gadā noslēgusies  individuālo atbalsta plānu sagatavošana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, līdz ar to kopumā individuālie atbalsta plāni sastādīti 430 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, no tiem  2018.gadā 100 bērni ir saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumus projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros.

Saņemtie pakalpojumi un izvēlētie pakalpojuma sniedzēji ir ļoti dažādi, jo tie ir atbilstoši katra bērna individuālajām vajadzībām. Vecāki izvēlas gan pamata vajadzības, tādas kā ergoterapeits, fizioterapeits, gan tādus pakalpojumus, kā Tera spēle, ABA terapija un Marte Meo. Aktīvi izmantota arī rehabilitācija centrā “Poga” un lielu atsaucību guvusi vizuāli plastiskās mākslas terapija.

Projekts piedāvā atbalstu arī bērnu ar funkcionāliem traucējumu vecākiem- līdz divdesmit pakalpojuma reizēm. Šo atbalstu 2018.gadā ir izmantojuši trīspadsmit vecāki, apmeklējot izglītojošas atbalsta grupas, psihologu, fizioterapeitu un rehabilitologu.

Arī 282 pieaugušiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem līdz 2018.gada beigām ir izstrādāti individuālie atbalsta plāni, savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus  Vidzemes plānošanas reģionā 2018. gadā saņēma 42 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

Visvairāk ir izmantotas speciālistu konsultācijas un individuālā atbalsta pakalpojums. Tāpat 2 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem saņēmuši Dienas aprūpes centra pakalpojumu, 1 - īslaicīgas sociālās aprūpes un 1 -grupu dzīvokļa pakalpojumu. Nelielais pakalpojumu saņēmēju skaits skaidrojams ar to, ka Vidzemē joprojām ir ļoti maz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.  Ar aktīvu pašvaldības atbalstu viens cilvēks 2018. gada laikā ir uzsācis patstāvīgu dzīvi ārpus Valsts sociālās aprūpes centra.

2019. gads ir sācies ar aktīvu sabiedrībā balstītu sociālo  pakalpojumu izmantošanu un tas liecina, ka pakalpojumu saņemšanas kārtība ir kļuvusi saprotamāka.

 Īpašu paldies projekta “Vidzeme iekļauj” komanda saka pašvaldību sociālajiem dienestiem, kuri ir vistuvāk katram klientam un dara ļoti daudz, lai ikviens, kam tas nepieciešams, saņemtu atbilstošus pakalpojumus.

Plānošanas reģionu un pašvaldību paveikto deinstitucionalizācijas procesa ietvaros atzinīgi novērtējusi arī Labklājības ministrija: “Paveiktais ir veicinājis ne tikai snieguma ietvara uzraudzības rādītāju izpildi, bet arī, nodrošinot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, sniedz palīdzību un atbalstu Latvijas neaizsargātākajām sabiedrības grupām un lauž aizspriedumus un aplamus stereotipus par šo cilvēku spējām sekmīgi iekļauties sabiedrībā. Esam patiesi gandarīti, ka ar savu nesavtīgo darbu veicināt humānas, iekļaujošas un mūsdienīgas sabiedrības veidošanos.”

 

Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Vidzeme iekļauj” komanda ikvienam novēl pozitīvām emocijām piesātinātu, kvalitatīvām pārmaiņām bagātu 2019.gadu!

Patiesā deinstitucionalizācija sākas ikviena sirdī un domāšanā!

 

Vairāk informācijas: 

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv

 


Teraspēle

Sniegotā janvāra dienā devāmies uz Smilteni pie ģimenes psihoterapeites, psiholoģes Daces Gailītes, kura projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros sniedz  pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem.

Šoreiz Dacei jautājām par kādu visnotaļ jautru spēļu terapijas metodi- teraspēli (Theraplay metode), par kuru saņēmām labas atsauksmes no ģimenes, kura projekta ietvaros ir izmantojusi šo  pakalpojumu.

Dace, kāds ir teraspēles mērķis un kādos gadījumos un kuram teraspēle būtu ieteicama?

Teraspēle palīdz veselīgas piesaistes veicināšanai starp vecāku un bērnu. Īpaši šī metode ir ieteicama bērniem ar autismu un bērniem ar traumatisku pieredzi. Ļoti iedarbīgi teraspēles elementi ir, strādājot ar audžuvecākiem un uzņemtajiem bērniņiem, kuriem nav veidojusies veselīga piesaiste ar pieaugušo. Šī ir fantastiska metode, kurā ar vienkāršām rotaļām uzlabojam savstarpējās attiecības.

Vai terapija ir piemērota bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem?

Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros bija gadījums, kad mamma izmantoja piedāvāto psihologa pakalpojumu vecākiem un nāca uz konsultācijām viena. Konsultāciju laikā mamma saprata, ka arī bērnam ir nepieciešams psihologa atbalsts. Bērnam ir smagi funkcionāli traucējumi un bērns ir pilngadīgs. Bērnam ir ļoti liela iekšēja trauksme un liela jūtība uz smaržām, pieskārieniem, skaņām. Bērns nerunā un ir ļoti ierobežots kustībās, tāpēc izmantojām teraspēles elementus, kurus var veikt mamma. Izvēlējāmies dažādus materiālus-frotē dvieli, vati u.c. Mamma rotaļājoties masēja rociņas, pēdas, tādā veidā atrodot to materiālu, kurš bērnam ir patīkams. Mammai par pārsteigumu, ļoti iedarbīga bija aijāšana un dziedāšana. Ikdienas rūpes par bērnu, kurš ir guļošs, paņem ļoti daudz enerģijas un laika. Lai arī mamma bērnu ikdienā aprūpē, daudz ceļ un masē, lai nerastos izgulējumi, tomēr mamma neiedomājās, ka aijāšana klēpī un dziedāšana, fantastiski noņem trauksmi. Teraspēles metodi var izmantot darbā ar bērniņiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi – gan kustību ierobežojumi, gan intelektuālas attīstības traucējumi, jo nodarbības var pielāgot katram individuāli. .

Kā notiek pats process? Vai varat aprakstīt kādu no nodarbību seansiem?

Vispirms es izstāstu vecākiem ko darīsim, piemēram, ka būs vates piciņas uz grīdas un rāpojot ir jāsapūš visas vienā stūrī. Pēc izstāstīšanas, brīdi palīdzu vecākam strukturēt nodarbību un pēc tam atstāju telpu. Nodarbība tiek filmēta un nofilmēto pārrunājam ar vecāku divatā. Tādā veidā vecāks ļoti bieži no malas ierauga to, ko nav pamanījis ikdienā-gan labas lietas, gan to, ko vajadzētu darīt citādāk. Vecāki gan bieži baidās no filmēšanas, bet, skatoties ierakstus, vecāks ierauga cik bieži, patiesībā, viņš spēj uzmundrināt savu bērnu, ar kādu mīļu skatienu bērns skatās uz savu vecāku…

Viens no teraspēles pamatiem ir struktūra. Vecāks terapijā ir vadošais, viņam ir jāmācās strukturēt aktivitāti, veidojot “nodarbības rāmīti”. Vecākam ir jāliek robežas. Mūsdienās ir daudz trauksmainu bērnu, jo vecāki neuzņemas atbildību vadīt savus bērnus. Un vadīt nav tas pats, kas valdīt pār bērnu. Otra teraspēles pamatvērtība ir gādība-tā ir tā čubināšanās, glāsti un pieskārieni, ko diemžēl mēs ikdienā skrienot aizmirstam. Noliekam ēst un saģērbjam. Un tad ir iesaistīšana - vecāks, vadot procesu, iesaista bērnu rotaļā vai veicamajā uzdevumā. Kopīga darbošanās ir daļa no veselīgas piesaistes veidošanas.

Tad mēs ar vēlmi nodrošināt saviem bērniem visu, kas nepieciešams  un ko viņiem sirds kāro, esam pazaudējuši pamatus veselīgai piesaistei?

Tieši tā! Skrienot esam pazaudējušies. Tā kopā būšana ir pamatu pamats. Pieskārieni, gādība. Ir izaugusi vesela paaudze, kura nesaņēma gana daudz pieskārienu no saviem vecākiem un šiem vecākiem ir grūti nodot saviem bērniem to, ko paši bērnībā nav saņēmuši.

Vai teraspēles elementi palīdz piesaistes atjaunošanai, uzlabošanai starp pusaudžiem un vecākiem?

Pusaudži gan ir visdistancētākie, bet, ja vecāks vada un izrāda iniciatīvu, tad arī pusaudži atveras un iesaistās.

Vai ir vecāki, kuriem pašiem ir grūti nodoties šai kopīgajai rotaļai? Ir dažādas ģimenes un reizēm jau tāda kopīga rotaļāšanās “nav pieņemama” ģimenes attiecībās.

Ir daļa cilvēku, kuri ir izauguši bez pieskārieniem, samīļošanās un dauzīšanās ar vecākiem. Likumsakarīgi, ka šiem cilvēkiem ir grūti rotaļāties ar saviem bērniem, ja viņi paši bērnībā to nav saņēmuši. Ir bijuši vecāki, kuri saka:”Es te nemērkaķošos!”

Praksē ir bijis gadījums, kad teraspēles elementus izmantoju strādājot ar sievieti, kura ir cietusi no smagas vardarbības un viņai jebkuri pieskārieni bija trauksme. Bija no jauna jāmācās, kas ir “labie pieskārieni”, jāmāca savai psihei un ķermenim, kā uz tiem reaģēt.

Vai teraspēli var apmeklēt vecāks ar vairākiem bērniem vienlaicīgi?

Ideālā variantā būtu, ja nāk abi vecāki un bērns. Ir bijusi prakse, kad nāk abi vecāki un dvīnīši un vecāki terapijas seansa laikā mainās, bet pamatā ir nepieciešams kontakts “viens pret viens”, ko sniedz teraspēle, tāpēc ir svarīgi, lai bērnam ir nedalīta uzmanība.

Vai ir cilvēki, kuriem nav ieteicama teraspēle?

Bija mamma, kurai pašai ir autiskā spektra traucējumi un viņai pieskārieni ir nepatīkami un izraisa trauksmi, līdz ar to viņai šo teraspēles metodi nav iespējams izmantot, jo viņa nespēj strukturēt nodarbību un sniegt pieskārienus bērnam.

Vai vecākiem tiek uzdoti mājas darbi, kuri jāturpina praktizēt mājās?

Tas ir labi, ja vecāks terapijas seansa laikā gūto pieredzi “pārnes” uz mājām, piemēram, “tauriņu buča”, kad vecāks ar skropstām noglauda bērnam vaidziņu, vai masē pēdiņas un rociņas pirms miega. Pieskārieni ir teraspēles pamats. Un tas viss ir bez naudas, jo vecāks ir galvenā “rotaļlieta”, šīs metodes izmantošana ikdienā mājas neprasa finansiālu ieguldījumu vai speciālu vidi.

Kādos gadījumos vēl Jūs ieteiktu teraspēli?

Es savā praksē teraspēli modificēju, apvienojot ar citām terapijas metodēm. Strādājot bērnu dārzā esmu veidojusi palīdzības grupas ar teraspēles elementiem trauksmainiem un agresīviem bērniem. Strādājām uz agresivitātes mazināšanu un otra bērna sadzirdēšanu. Ļoti labi der hiperaktīviem bērniem. Un tā labā lieta, ka vecāki šo visu var darīt mājās.

Sanāk, ka teraspēles pamats ir kopīga rotaļāšanās un pieskārieni!

Jā, šīs terapijas metodes būtība ir priekpilna bērnība un jautrība ar savu bērnu. Vecāki, kuri atnāk ar vienu bērniņu un apgūst šo metodi, to izmanto arī ar pārējiem bērniem mājās, jo nereti tieši tas bērns,  kurš ģimenē nav ar īpašām vajadzībām vai uzvedības traucējumiem, tiek apdalīts. Gudri vecāki, lai uzlabotu piesaisti arī ar citiem bērniem ģimenē, šos uzdevumus ievieš kā mazos ikdienas rituālus. Bērna šūpošana segā, bučas uz deguna, šūpošana klēpī, kopīgu darbu darīšana- tas viss ir veselīgas piesaistes pamatā!

 

Theraplay ir bērna un ģimenes terapija, kura izveido un uzlabo piesaisti, pašvērtējumu, uzticēšanos citiem un priekpilnu iesaistīšanos. Tā ir balstīta dabīgajos un veselīgajos bērna un vecāka mijiedarbības veidos, ir personiska, fiziska un jautra. Theraplay mijiedarbība koncentrējas uz četrām pamata kvalitātēm, kuras atrodamas vecāka-bērna attiecībās: Struktūra, Iesaistīšana, Gādība un Izaicinājums. Theraplay sesijas rada aktīvu un emocionālu saikni starp bērnu un vecāku vai aprūpētāju.

Terapijā terapeits vada vecāku un bērnu rotaļīgās, jautrās spēlēs, attīstību rosinošās aktivitātēs un maigās, gādīgās aktivitātēs. Jau pati mijiedarbības forma palīdz vecākam regulēt sava bērna uzvedību un paust bērnam mīlestību, prieku un drošību. Tas palīdz bērnam justies droši, aprūpētam, kontaktā, piederīgam un vērtīgam.

 

(Informācija no http://www.wp.theraplay.org/latvia/ )

 

TERASPĒLE IETEICAMA:

 

* JA VECĀKIEM IR GRŪTĪBAS BĒRNA AUDZINĀŠANĀ UN NEPIECIEŠAMS VEICINĀT POZITĪVAS SAVSTARPĒJĀS ATTIECĪBAS;

 

* JA BĒRNAM IR IZVEIDOJUSIES NEDROŠA PIESAISTE – BĒRNS NETIC SEV, CITIEM, PASAULEI;

 

* JA BĒRNAM IR GRŪTĪBAS REGULĒT EMOCIJAS;

 

* JA BĒRNS IR AGRESĪVS, DUSMĪGS, GRŪTI KONTAKTĒJAS AR CITIEM, IR PĀRLIEKU AKTĪVS VAI ARĪ PRETOJAS VISAM JAUNAJAM;

 

* JA BĒRNAM IR AUTISMS VAI AUTISKĀ SPEKTRA TRAUCĒJUMI;

 

* BĒRNIEM, KURI ZAUDĒJUŠI EMOCIONĀLU SAIKNI AR VECĀKIEM;

 

* AUDŽUĢIMENĒM UN ADOPTĒTIEM BĒRNIEM;

 

* JA BĒRNS IR PĀRCIETIS TRAUMU.

 

Vairāk par Theraplay metodi un apmācītajiem praktiķiem:

 

Theraplay Latvia mājaslapā- http://www.wp.theraplay.org/latvia/

 

Latvijas radio raidījuma "Ģimenes studija." arhīvā.

Audzini ar prieku! Spēļu terapija kā palīgs sapratnes veidošanā starp vecākiem un bērniem- http://www.latvijasradio.lsm.lv

Vairāk informācijas:

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


“Deinstitucionalizācijas spēles noteikumi”

Šī gada 28.novembrī, Smiltenes pilsētas Kultūras centrā norisinājās konference “Deinstitucionalizācijas spēles noteikumi”. Atklājot konferenci, projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone uzsvēra, ka deinstitucionalizācija ir komandas spēle un ir ļoti būtiski, lai visi iesaistītie spēlētāji izprastu spēles noteikumus, jo tikai tā projekts var izdoties.

Konferencē piedalījās Labklājības ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, lai sniegtu saprotamu redzējumu, kas tiek sagaidīts no pašvaldībām un kādas pārbaudes projekta laikā ir gaidāmas, savukārt pašvaldības darbinieki sniedza savu viedokli Labklājības ministrijai par to, kādas izmaiņas nepieciešamas normatīvajos aktos, lai uzlabotu pakalpojuma pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Atskatoties uz paveikto, svarīgi mācīties no citu labajiem piemēriem, tāpēc konferences dalībnieki ar interesi uzklausīja Tukuma novada pašvaldības aģentūras „Tukuma novada sociālais dienests” vadītāju Inu Balgalvi, lai uzzinātu Tukuma novada pieredzi gan pakalpojumu organizēšanā deinstitucionalizācijas projektā, gan  projekta ieviešanas praktiskos  aspektus, tai skaitā par  Centrālās finanšu un līgumu aģentūras veiktajām pārbaudēm projekta īstenošanas vietās.  Ina Balgalve uzsvēra, ka deinstitucionalizācijas projekti jāuztver kā resurss pakalpojumu attīstībai un, īstenojot šo projektu, arvien jāatceras, ka runa iet  par katra cilvēka vienu vienīgo dzīvi!

Arī Vidzemes plānošanas reģionā ir labās prakses piemēri, piemēram, domājot par bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem Priekuļu novada Sociālajam dienestam ir izdevies organizēt sociālos pakalpojumus tā, lai gan bērns, gan vecāks paralēli saņemtu pakalpojumus projekta ietvaros.  Būtisks priekšnoteikums šādai pakalpojumu organizācijai ir specializētā transporta pieejamība, savukārt šādas pieejas pievienotā vērtība ir vecāku savstarpējā komunikācija, pieredzes apmaiņa un pleca sajūta. Savukārt Smiltenes novada domes Sociālais dienests ir veiksmīgi organizējis sociālās aprūpes pakalpojumu, to šobrīd saņem divpadsmit bērni. Veiksmes atslēga slēpjas tajā, ka Smiltenes novads sekmīgi īstenojis valsts budžeta finansēto programmu par  asistenta pakalpojumiem pašvaldībā bērniem ar invaliditāti, līdz ar to sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējus pašvaldība meklē tieši starp asistentiem. Bet Alūksnes novada Sociālais dienests pakalpojuma sniedzēja trūkumu savā pašvaldībā risina, sadarbojoties ar pakalpojumu sniedzējiem citviet, uzrunājot un piedāvājot pakalpojumus sniegt Alūksnē.

Neapšaubāmi, 2019.gada lielākais izaicinājums deinstitucionalizācijas projektā ir kvalitatīvu un atbilstošu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Mākslas terapeite Laura Danilāne jau šobrīd veiksmīgi sadarbojas ar Valmieras pilsētas pašvaldību un Madonas novada pašvaldību, sniedzot mākslas terapijas nodarbības cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pati mākslas terapeite uzteic sociālo dienestu darbiniekus par ieinteresētību nodrošināt pakalpojumu cilvēkiem ērtā un pieejamā vietā. Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvalde uzsver, ka pārmaiņas cilvēkos pēc vairākām mākslas terapijas nodarbībām ir pamanījuši gan tuvinieki, gan sociālā dienesta darbinieki. Madonas novada pašvaldības Sociālā dienesta darbinieki priecājas par to, ka mākslas terapiju turpina apmeklēt visi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri uzsākuši terapiju un dara to ar prieku. Savukārt Cēsu novada pašvaldībā veiksmīga sadarbība izveidojusies ar fizioterapeitiem, kuri savus pakalpojumus sniedz arī Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" telpās.

Deinstitucionalizācijas process Latvijā turpinās, arī 2019.gadā ikvienu iesaistīto sagaida jauni izaicinājumi. Lai šos izaicinājumus pārvarētu, arī turpmāk nepieciešama cieša sadarbība iesaistīto pušu starpā, vienlaikus atceroties, ka “runa ir par katra cilvēka vienīgo dzīvi”.


Sarunu vakars potenciālajām audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem un viesģimenēm Madonā

Arvien trūkst audžuģimeņu, īpaši tādu, kuras spētu uzņemt vairākus bērnus no vienas ģimenes, kā arī bērnus ar īpašām vajadzībām. Neskatoties uz to, ka dažādas nevalstiskās organizācijas aktīvi darbojas, lai veicinātu bērnu uzaugšanu ģimenē- bērni bērnu namos joprojām ir.

Jau pieņemamāk sabiedrībā ir runāt par bērnu namiem un to ietekmi uz bērna attīstību. Arī pašas audžuģimenes un aizbildņi ir sākuši runāt manāmi vairāk un atklāti par to, kāda ir ikdiena ar bērnu, kurš ir cietis un ticis šķirts no savas ģimenes vai piedzīvojis zaudējumu un kļuvis par bāreni.

Sarunu vakariem esam izvēlējušies nepabeigtu teikumu- “bērns bērnu namā un es”. Te nu katram ir iespēja šo teikumu “pielaikot” un paturpināt vai vienkārši apdomāt, saprast ko saka paša sirds.

Vidzemes plānošanas reģions, projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros rīkos sarunu vakarus neformālā atmosfērā ikvienam interesentam, kurš kādreiz ir domājis par bērnu bērnu namā. 

Uz sarunām aicināsim jau esošas audžuģimenes, aizbildņus un adoptētājus, kuri dalīsies ar savu pieredzi. Runāsim arī par viesģimenes statusu, kurš ir labs sākums vai iespēja tad, ja ikdienas solis neļauj uzņemt bērnu pavisam, tomēr var sniegt lielu ieguldījumu bērna izaugsmē. Pie kafijas tases ikvienam būs iespēja uzdot sev interesējošos jautājumus, kā arī tos iesniegt iepriekš, rakstot uz naula.dannenberga@vidzeme.lv , lai sarunu laikā neaizmirstas.

Ceturtais sarunu vakars norisināsies Madonā, 22.augustā no plkst.18-21:00. Informācijai iespējams sekot Facebook lapās “Vidzeme iekļauj” un  “Vidzemes plānošanas reģions”.


Deinstitucionalizācijas plāna ietvaros tiek izstrādāti reorganizācijas plāni bērnu sociālās aprūpes centriem Vidzemē; sagaidāmas izmaiņas to darbībā

Projekta “Vidzeme iekļauj” deinstitucionalizācijas (turpmāk – DI)  plāna izstrāde norit pilnā sparā. Līdz ar brīdi, kad plāns būs gatavs, uzsāksies jauns un nozīmīgs projekta ieviešanas etaps. Dokuments tiks izmantots par pamatu plānotajiem infrastruktūras ieguldījumiem , lai attīstītu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus reģionā. Tāpēc DI plāna izstrādātāji rūpīgi veikuši līdzšinējās situācijas analīzi, apkopojot informāciju par pašvaldībās dzīvojošajām DI projekta mērķgrupām, līdzšinējo pakalpojumu pieejamību, kā arī plānotajām izmaiņām sociālo pakalpojumu piedāvājumā saskaņā ar veiktajiem individuālajiem personu (projekta mērķgrupu pārstāvju) izvērtējumiem.

Viena no DI plāna sadaļām ir deviņi bērnu sociālās aprūpes centru (turpmāk - BSAC) reorganizācijas plāni; no visām iestādēm, sešas ir pašvaldību pārziņā. Saskaņā ar BSAC sniegtajiem datiem, institūcijās pēdējo 4 gadu laikā vērojama pozitīva tendence – bērnu skaits Vidzemes aprūpes centros par 8% ir samazinājies. Reorganizācijas plānos atspoguļota informācija par bērniem, kas šobrīd atrodas institūcijās, izvērtējot arī līdzšinējo aprūpes modeli un pakalpojumus, ko bērni saņem. 

Tāpat reorganizācijas plānos ietverta informācija gan par ēku esošās infrastruktūras funkcionālo pielietojumu, gan arī priekšlikumi BSAC reorganizēšanai, kas ietver dažādus iespējamos iestādes attīstības scenārijus tās turpmākajai darbībai.

Deinstitucionalizācijas procesa ietvaros stājušās spēkā prasības ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniedzējiem, kas ņemtas vērā arī izstrādājot reorganizācijas plānus. Iestādes, kuras līdz 2023. gada 1.janvārim prasības nebūs izpildījušas, savu darbību nevarēs turpināt. Iestāžu reorganizācijas plānos piedāvāti dažādi risinājumi, t.sk. tie neizslēdz arī iespēju iestādes darbību apturēt pavisam. Gala lēmumu pieņems pašvaldība, kuras teritorijā BSAC atrodas. Jāatzīst, ka veiksmīgas ārpusģimenes pakalpojumu sniegšanas rezultātā, rūpējoties par to, lai pašvaldības bērni krīzes situācijās nonāktu ģimenes siltumā nevis institūcijās, Vidzemē ir  pašvaldības, kuras jau šobrīd ir gatavas slēgt šāda tipa institūcijas. 

Gadījumā, ja tiks pieņemts lēmums kādu no BSAC slēgt, reorganizācijas plāns piedāvā risinājumu arī šādam gadījumam - pieejams pārdomāts bērnu pārvietošanas plāns un izstrādāti priekšlikumi esošā personāla resursu tālākai izmantošanai un ko darīt ar ēku turpmāk.

Vairāk informācijas: Ineta Puriņa, projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja, ineta.purina@vidzeme.lv; mob.t. 26382820


Aicinām pieteikties sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai

Vidzemes plānošanas reģions projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros aicina vecākus un audžuvecākus, kuriem ir bērns ar funkcionālajiem traucējumiem un kuram ir noteikta invaliditāte, līdz 2018. gada 31. augustam pieteikt bērnu individuālo vajadzību izvērtēšanai deinstitucionalizācijas projektā. Projekts paredz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu.

Pēc bērna izvērtēšanas tiek sastādīts individuālais atbalsta plāns, kurā tiek norādīti bērnam nepieciešamie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, piemēram, smilšu terapija, psihologs, fizioterapeits, Kanisterapija, mākslas terapija u.c. Lai pieteiktu bērnu individuālo vajadzību izvērtēšanai, vecākam vai audžuvecākam ir jāraksta iesniegums savas pašvaldības sociālajā dienestā.

Pēc bērna individuālā atbalsta plāna saņemšanas vecākiem jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu un jāraksta iesniegums, tajā norādot, pie kura speciālista un kādu pakalpojumu vēlas savam bērnam saņemt atbilstoši atbalsta plānā noteiktajam.

Projekta laikā bērnam ir iespēja saņemt līdz 40 pakalpojuma reizēm pie vecāku izvēlēta speciālista. Ja vecākam nepieciešamais speciālists nav zināms, tad to nodrošina sociālais dienests. Piemēram, ja bērns ir gājis uz smilšu terapiju un bērnam ar speciālistu ir izveidojies labs kontakts, tad iesniegumā vecāks norāda, ka vēlas saņemt pakalpojumu pie konkrētā speciālista. Ja bērnam ir nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojums, bet vecākam nav zināms speciālists, kurš šo pakalpojumu var sniegt, tad sociālajam dienestam ir jāveic tirgus izpēte un jāiepērk pakalpojuma sniedzējs.

Projekta laikā arī vecāki un audžuvecāki var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus – psihologa, rehabilitologa, fizioterapeita pakalpojumus vai iespēju apmeklēt izglītojošas atbalsta grupu nodarbības. Pakalpojumus var saņemt viens vai abi bērna vecāki, kopā nepārsniedzot 20 pakalpojuma reizes.

Vairāk informācijas:

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv

 



Deinstitucionalizācija: darbu uzsācis pirmais atelpas brīža pakalpojums Vidzemes plānošanas reģionā

Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2017. gada 23. novembra lēmumu Nr.1 publiskai apspriešanai tiek nodota Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam pirmā redakcija.

Vidzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāns  ir attīstības plānošanas dokuments, kura galvenais uzdevums ir plānot optimālu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību un izvietojumu Vidzemes pašvaldībās, lai nodrošinātu sava reģiona iedzīvotājiem nepieciešamos atbalsta, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pēc iespējas tuvāk to dzīvesvietai un novērstu personu nokļūšanu institūcijās. Galvenās mērķa grupas ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni sociālās aprūpes centros un bērni ar funkcionāliem traucējumiem.

Publiskā apspriešana notiks laika posmā no 2017. gada 24.novembra līdz 2017. gada 27.decembrim. Plāna apspriešanā aicināti piedalīties gan pašvaldību pārstāvji, gan  sociālo un vispārējo pakalpojumu sniedzēji, gan arī nevalstiskās organizācijas, institūcijas un ikviens iedzīvotājs, lai paustu savu viedokli un sniegtu priekšlikumus, ja tādi radušies.

Ar deinstitucionalizācijas plāna materiāliem elektroniski iespējams iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā vwww.vidzeme.lv, sadaļā Attīstības plānošana – Sabiedrības līdzdalība – Deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam pirmā redakcija. Savukārt klātienē ar dokumentiem iespējams iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona telpās Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 8, 3.stāvā, 321. kabinetā (tālrunis 64116009)  un Valmierā, Purva ielā 12a, B. korpusā, 2.stāvā (tālrunis  64116080).

Priekšlikumus aicinām iesniegt līdz 2017. gada 27.decembrim (ieskaitot), aizpildot PRIEKŠLIKUMU ANKETU, to nosūtot uz e-pasta adresi vidzeme@vidzeme.lv vai arī pa pastu Vidzemes plānošanas reģionam, Jāņa Poruka ielā 8-108, Cēsīs, LV-4101 (pasta zīmogs 2017. gada 27.decembris). 

Vienlaikus piedāvājam iespēju savus priekšlikumus izteikt arī TIEŠSAISTĒ, aizpildot līdzdalības anketu, kas pieejama saitē http://ej.uz/DI_plans_apspriesana.

Tāpat informējam, ka sabiedriskās apspriedes sanāksme notiks 2017. gada 12. decembrī plkst.12:00 Valmierā, Tērbatas ielā 10.  Dalība sanāksmē jāpiesaka līdz 8.decembrim plkst.17:00, reģistrējoties Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapas sadaļā  “Semināri VPR” .

Gadījumā, ja radušies jautājumi par deinstitucionalizācijas plāna saturu , aicinām sazināties ar plāna izstrādātājiem -  SIA “Dynamic University” pārstāvi Ievu Šternu (mo.t. +371  29142642, e-pasts: ieva.sterna@dynamicuniversity.eu).


Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna publiskajā apspriedē diskutē par plānotajiem sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem

12.decembrī Valmierā notika Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam publiskā apspriede, uz kuru pulcējās pašvaldību un citu organizāciju pārstāvji. Apspriedes dalībnieki izmantoja iespēju uzdot jautājumus plāna izstrādātājiem SIA “Dynamic University”, kā arī VPR pārstāvjiem par  plānoto sociālo pakalpojumu izvietojumu deinstitucionalizācijas projekta ietvaros.

Kā atzina plāna izstrādātāji, dokuments tapis ciešā sadarbībā ar Vidzemes pašvaldībām – par tā saturu vairākkārtīgi diskutēts ar pašvaldības priekšsēdētājiem un sociālo dienestu pārstāvjiem.

 Plāns veidots pamatojoties uz deinstitucionalizācijas projekta ietvaros  veiktajiem mērķgrupu individuālajiem izvērtējumiem, kā arī esošo sociālo un vispārējo pakalpojumu pieejamības izvērtējumiem pašvaldībās (t.sk. kaimiņpašvaldībās).  Plāna izstrāde veikta sadarbībā gan ar pašvaldību un sociālo dienestu pārstāvjiem kā pakalpojuma nodrošinātājiem, gan sociālo pakalpojumu sniedzējiem, NVO sektora pārstāvjiem, VPR Attīstības padomes locekļiem, mērķgrupu interešu pārstāvjiem u.c.

Apspriedes laikā klātesošie tika informēti par deinstitucionalizācijas procesu Latvijā un izvirzītajiem mērķiem Vidzemē. Tāpat tika iezīmēts jaunattīstītāmo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu plānotais novietojums, potenciālais klientu loks un aprēķinātais finansējums pakalpojumu izveidošanai. Kā uzsvēra plāna izstrādātāji – mērķis šim procesam un konkrētajam plānam ir viens: radīt deinstitucionalizācijas projekta mērķgrupu pārstāvjiem iespēju dzīvot sabiedrībā.

Šobrīd ārpusģimenes aprūpē Vidzemē atrodas 736 bērni, no kuriem 15% atrodas institūcijās. Turklāt saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem, gandrīz 600 bērnus var uzskatīt par t.s. ”riska bērniem”, kuriem ģimenes situācijas dēļ ir liels risks nokļūt institūcijās. Šobrīd individuālie izvērtējumi veikti 156 bērniem. Jau zināms, ka šobrīd valsts politika paredz ievērojamu atbalstu audžuģimeņu institūta stiprināšanai, kas arī būtu deinstitucionalizācijas procesa virsmērķis attiecībā uz šo mērķgrupu – katram bērnam jādzīvo ģimenē. Kopumā Vidzemes plānošanas reģionā šobrīd darbojas 9 bērnu sociālās aprūpes iestādes – trīs no tām ir privātas organizācijas, pārējās sešas atrodas pašvaldību pārziņā. Deinstitucionalizācijas procesa ietvaros divas pašvaldību pārziņā esošās bērnu sociālās aprūpes iestādes rekomendēts slēgt.

Vēl viena deinstitucionalizācijas projekta mērķgrupa ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Šobrīd projektā ar šādiem traucējumiem izvērtēti 296 bērni, tomēr kopumā projektā paredzēts identificēt 420 Vidzemes reģiona bērnu vajadzības. Apkopojot plānos atspoguļoto informāciju, šobrīd zināms, ka visvairāk konkrētajai mērķgrupai nepieciešams nodrošināt hidroterapijas, fizioterapijas, kanisterapijas, reitterapijas un mākslas terapijas nodarbības, kā arī dienas aprūpes centra pakalpojumu un “atelpas brīža” pakalpojumu. Plānojot pakalpojumu novietojumu reģionā, “Atelpas brīža” pakalpojumu  iecerēts veidot Cēsu novadā, Madonas novadā un Valmieras pilsētā, savukārt dienas aprūpes centrus Alūksnes, Cēsu, Madonas, Smiltenes novados, kā arī Valmierā. Tas gan nenozīmē, ka pakalpojumu būs iespējams saņemt tikai šo konkrēto pašvaldību iedzīvotājiem - pašvaldību starpā tiks veidotas t.s. funkcionālās saites, kas nozīmē, ka konkrētos pakalpojumus varēs saņemt arī kaimiņnovados dzīvojošie mērķgrupas pārstāvji. Ar šo jau šobrīd rēķinās pašvaldības, kas apņēmušās veidot jaunus sociālos pakalpojumus.

Projekta ieviešanas laikā plānots apzināt 476 personu ar garīga rakstura traucējumiem vajadzības, šobrīd individuālie izvērtējumi veikti 208 personām, no kurām 147 personas dzīvo sabiedrībā, bet 61  - institūcijās. Šobrīd individuālo izvērtējumu apkopojums uzskatāmi liecina, ka šai mērķgrupai visvairāk nepieciešams nodrošināt tieši dienas aprūpes centru pakalpojumus, kā arī nepieciešams veidot grupu dzīvokļus un specializētās darbnīcas.

Eksperti, kas piedalījušies plāna izstrādē uzsvēra, ka specializētās darbnīcas var kalpot par vienu no galvenajiem instrumentiem, lai sagatavotu jauniešus ar garīga rakstura traucējumiem patstāvīgām darba gaitām.

Šobrīd plānā apkopotā informācija liecina, ka 16 pašvaldības Vidzemes plānošanas reģionā projekta ietvaros plāno piesaistīt Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus infrastruktūras attīstīšanai, veidojot jaunus vai uzlabojot jau esošos pakalpojumus. Jāpiebilst, ka Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības plāno apgūt  šobrīd Latvijā otro lielāko ERAF finansējuma kvotu, kas tiks piešķirta infrastruktūras izveidei pašvaldībās – kvota tiek noteikta vadoties pēc  mērķgrupas personu skaita, kas tiks iesaistīta projektā.

Apspriedes dalībnieki uzsvēra ka īpaši nepieciešams domāt par atbalstu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, tostarp arī viņu ģimenes locekļiem, kā arī aktīvi jāstrādā ar sabiedrību, lai tajā veidotos izpratne un empātija par konkrēto mērķgrupu pārstāvjiem. Tāpat nepieciešams stiprināt pašvaldību sadarbību sociālo pakalpojumu attīstīšanai, veidojot pārdomātu un ilgtspējīgu piedāvājumu saviem iedzīvotājiem – deinstitucionalizācijas mērķgrupu pārstāvjiem un viņu ģimenēm. Izšķiroša loma būs arī izveidoto pakalpojumu kvalitātei, te lielākā atbildība un iniciatīva jāuzņemas pašām pašvaldībām, kuras pakalpojumus veidos.

Sanāksme tika noslēgta ar deinstitucionalizācijas plāna eksperta Viestura Kleinberga secinājumu: “Iedzīvotāji ir kļuvuši gudrāki. Viņi apzinās, kas tiem pienākas un ka pašvaldība ir atbildīga par to, lai nodrošinātu iespēju sociālos pakalpojumus saņemt.”

Atgādinām, ka ikviens interesents aicināts iesūtīt savus komentārus vai ieteikumus Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020.gadam uzlabošanai. Priekšlikumus iespējams iesniegt līdz 2017. gada 27.decembrim. Vairāk informācijas ŠEIT.


Vidzemē 660 personām izstrādāti individuālie atbalsta plāni sociālo pakalpojumu saņemšanai

Aprīlis ir nozīmīgs mēnesis deinstitucionalizācijas projektā “Vidzeme iekļauj”. Noslēdzoties izvērtēšanas procesam, 296 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (kuriem noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs),  156 bērniem, kuri dzīvo sociālās aprūpes centros, kā arī 208 pilngadīgām personām (t.sk., 61 persona, kura saņem valsts sociālās aprūpes centru pakalpojumus) ar garīga rakstura traucējumiem Vidzemē ir izstrādāti individuāli sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāni.

Pusgada garumā projekta ietvaros īpaši izveidotas speciālistu komandas rūpīgi noteica ikviena projekta dalībnieka individuālās vajadzības. Sagatavotie atbalsta plāni kalpos par pamatu Vidzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāna izstrādei 2017. – 2020. gadam. Tas nepieciešams, lai visas 26 pašvaldības Vidzemē kopīgiem spēkiem izveidotu projekta mērķa grupu vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu tīklu. Tādējādi tiks izveidota tāda pakalpojumu sistēma, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu pilnvērtīgi dzīvot mājās vai ģimenei pietuvinātā vidē nevis pavadītu dzīvi institūcijā.

Izvērtēšanas procesa nodrošināšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Vidzemes plānošanas reģionā speciālistu komandā darbojās sociālais darbinieks, psihologs, ergoterapeits, fizioterapeits un komandas koordinators. Savukārt personas ar garīga rakstura traucējumiem vērtēja sociālie darbinieki no Valkas, Lubānas, Strenču un Jēkabpils novada pašvaldībām, nepieciešamības gadījumā piesaistot psihiatru.

Vidzemes plānošanas reģions izsaka pateicību par ieguldīto darbu komandu speciālistiem un sociālajiem darbiniekiem, novērtējot to ieguldījumu līdzcilvēku pilnvērtīgākas dzīves nodrošināšanā, kā arī projekta “Vidzeme iekļauj” ieviešanā.

Vairāk par deinstitucionalizācijas projekta ieviešanu gaitu Vidzemē lasīt Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā un arī Labklājības ministrijas mājaslapā.

 

Papildu informācija: Ineta Puriņa, projekta “Vidzeme iekļauj” projekta vadītāja, mob.t. 26382820, ineta.purina@vidzeme.lv


Vidzemes plānošanas reģionā reģistrēts pirmais atelpas brīža pakalpojums

Pateicoties fonda “Iespēju tilts” aktīvai darbībai, paplašināts sociālo pakalpojumu klāsts Valmierā,  un vidzemniekiem tuvākajā laikā būs pieejams jauns īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums – atelpas brīdis. Atelpas brīdis ir pakalpojums, kura mērķis ir bērniem ar invaliditāti un smagiem funkcionāliem traucējumiem nodrošināt īslaicīgu sociālās aprūpes pakalpojumu, piedāvājot bērniem draudzīgu, pieejamu un patīkamu vidi, vienlaikus atslogojot ģimenes locekļus no rūpju pilnās ikdienas, jo šādus bērnus ne mirkli nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Tādējādi atelpas brīdis ir lieliska iespēja vecākiem nedaudz atpūsties un veltīt laiku arī sev, zinot, ka viņu bērns tikmēr tiks ne tikai aprūpēts un pieskatīts, bet profesionālu speciālistu uzraudzībā tiks nodrošinātas arī bērna attīstību veicinošas aktivitātes.

Pakalpojums būs pieejams fonda “Iespēju tilts” telpās (Garā ielā 10, Valmierā) katru darba dienu, un to izmantot varēs jebkura vecuma personas ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī invalīdi ar fiziska rakstura traucējumiem.

Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros, pakalpojumu bez maksas līdz 30 diennaktīm gadā varēs saņemt tie bērni ar funkcionāliem traucējumiem līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot), kuri piedalījušies deinstitucionalizācijas projekta ietvaros organizētajā individuālo vajadzību izvērtēšanas procesā, kā arī bērni, kuriem izvērtēšana nav veikta, taču kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Jāpiezīmē, ka projekta ietvaros, iespējams saņemt arī kompensāciju par transporta izdevumiem bērna nogādāšanai uz atelpas brīža pakalpojuma sniegšanas vietu un atpakaļ uz mājām. Atelpas brīža pakalpojumu un transporta izdevumus apmaksās no deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” budžeta tā īstenošanas periodā.

Atelpas brīža pakalpojumu sniedz zinoši speciālisti (sociālais darbinieks, sociālais pedagogs, aprūpētājs, medicīnas māsa – palīgs), nodrošinot nepārtrauktu bērna uzraudzību, pašaprūpi, ēdināšanu 4 reizes dienā, pastaigas, saturīgu brīvā laika pavadīšanu un konsultācijas, kā arī uzraudzību nakts stundās.

Jāpiebilst, ka līdz šim tuvākais šāda veida pakalpojums ir tikai Rīgas plānošanas reģiona teritorijā, Siguldā – tāpēc šī ir patiesi priecīga un nozīmīga ziņa vidzemniekiem.

Fonda “Iespēju tilts” valdes locekle Zita Gustavsone stāsta: “Deinstitucionalizācijas projekts, kas šobrīd notiek visā Latvijā un arī Vidzemē, mudināja spert šo drosmīgo soli un izveidot pakalpojumu, kas ir tik ļoti svarīgs daudziem vecākiem ne tikai Valmierā, bet arī tuvākajā apkārtnē. Mēs noliecam galvas to vecāku priekšā, kuri savus bērnus ar funkcionāliem vai garīga rakstura traucējumiem neievietoja institūcijās un rūpējas par viņiem paši, apzinoties, cik grūta būs viņu turpmākā ikdiena. Šis pakalpojums izveidots pateicībā par viņu pašaizliedzīgo rīcību, sniedzot iespēju bez raizēm uzticēt savu bērnu speciālistiem, lai paši kaut brīdi pabūtu vieni un parūpētos beidzot arī par sevi. Citiem svarīgi aiziet uz koncertu vai apmeklēt ārstu, citi vienkārši izvēlas palikt mājās , lai beidzot izgulētos – tieši tik vienkārši. No personīgās pieredzes zinu, ko rūpes par šādu bērnu prasa no vecākiem un pārējiem ģimenes locekļiem. Pati par tādu pakalpojumu esmu klusībā sapņojusi 25 gadus, līdz izlēmām tādu veidot paši.”

 

Lai pakalpojumam pieteiktos, bērna vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem būs jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu ar iesniegumu, lūdzot iespēju nodrošināt atelpas brīža pakalpojumu. Kopā ar iesniegumu nepieciešams iesniegt arī komisijas atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību bērnam sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ģimenes ārsta izsniegtu izraksta kopiju no medicīniskās ambulatorās kartes par bērna veselības stāvokli.

Z.Gustavsone papildina: “Mēs redzam, kā šie bērni atveras – cik ļoti viņiem patīk, ja kāds painteresējas, kas viņiem padodas, interesē. Viņi sāk komunicēt ar citiem, aizraujas ar jauniem hobijiem un nevar vien sagaidīt, kad brīvdienas beigsies, lai atkal nāktu tikties ar saviem jaunajiem draugiem un kopīgi padarbotos. Ir vecāki, kuri saprotamu iemeslu dēļ mēģina pasargāt gan savu bērnu, gan arī sevi no apkārtējās vides, taču nevajag liegt bērniem iespēju būt sabiedrībā, atmest rutīnu un piedzīvot ko jaunu, vienlaikus sniedzot iespēju arī ģimenes locekļiem uzelpot un atrodot kādu brītiņu tikai pašiem sev!”

Jāpiebilst, ka jau šobrīd “Iespēju tiltā” tiek piedāvāts dienas aprūpes centra “Stropiņš” pakalpojumi personām ar garīga rakstura traucējumiem. Centru ik dienas apmeklē ap 20 personām, kuras piedalās dažādās aktivitātēs, piepildot savu ikdienu ar interesantām nodarbēm un satiekot jaunus draugus, kamēr viņu ģimenes locekļi var doties darba gaitās vai arī vienkārši veltīt laiku sev.

Papildu informācija par plānoto atelpas brīža pakalpojumu un dienas centra pakalpojumiem Valmierā: Zita Gustavsone, fonda “Iespēju tilts” valdes priekšsēdētāja, mob.t. 29904159, iespejutilts@gmail.com

Papildu informācija par deinstitucionalizācijas projektu Vidzemē: Ineta Puriņa, projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja, mob.t. 26382820, ineta.purina@vidzeme.lv

Līdz 31.oktobrim iespējams pieteikt bērnus ar funkcionāliem traucējumiem bezmaksas sociālajai rehabilitācijai

Turpinot deinstitucionalizācijas procesa īstenošanu Latvijā, intensīvi turpinās darbs projektā “Vidzeme iekļauj”. Šobrīd Vidzemes plānošanas reģionā ir iepirktas speciālistu komandas, kuras izvērtēs individuālās vajadzības un izstrādās sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānus (atbalsta plānus) bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikts arī invaliditātes statuss un bērniem, kuri atrodas bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Komandu speciālisti ( sociālie darbinieki, psihologi, ergoterapeiti, fizioterapeiti un koordinatori) šajā nedēļā piedalās OAK projekta “Drošu ģimenes vidi Latvijas bērniem!” apmācībās, lai jau tuvāko nedēļu laikā varētu uzsākt izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi.

Plānots, ka atbalsta plāni tiks izstrādāti 194 bērniem, kuri šobrīd atrodas bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kā arī 356 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikts invaliditātes statuss un kuri dzīvo ģimenēs, t.sk. audžuģimenēs. Vērtēšanas process noritēs ģimenei izdevīgā laikā, ņemot vērā bērna vajadzības un vēlmes. Plānots, ka bērnu vērtēšana noslēgsies 2017. gada martā.

Projekts paredz, ka katram izvērtētajam bērnam ar invaliditāti, kurš dzīvo ģimenēs, saskaņā ar atbalsta plānos sniegtajām rekomendācijām, pašvaldības nodrošinās nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Noteikumi paredz, ka katrs no bērniem varēs apmeklēt līdz pat 4 speciālistiem, katru no tiem apmeklējot ne vairāk kā 10 reizes. Savukārt bērnu vecāki/audžuvecāki varēs saņemt psihologa pakalpojumu, rehabilitologa pakalpojumu, fizioterapiju, kā arī izglītojošās atbalsta grupas, bet ne vairāk kā divus no minētajiem pakalpojumiem un katru ne vairāk kā 10 reizes. Pašvaldību izmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem no projekta līdzekļiem kompensēs Vidzemes plānošanas reģions.

 

Atgādinām, ka vēl līdz 31. oktobrim iespējams pieteikt bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un kuriem noteikts invaliditātes statuss bezmaksas sociālajai rehabilitācijai. Lai pieteiktos izvērtēšanai, aicinām vērsties Cesvaines sociālajā dienestā, Pils iela 2, Cesvaine, Cesvaines novads

Maijs 2021
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
  1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14
15
16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31  
sestdiena, 15.05.2021

Seko Cesvaines novadam
sociālajos tīklos