Vulfu dzimta

Pirmais Vulfu dzimtas pārstāvis Johans Vulfs (1663- 1748) atceļoja no Prūsijas, kur tā senču uzvārds bija Vilkovksis. 1698.gadā viņš ieradās Vidzemē, kur mantoja Aumeisteru muižu (tās senākais nosaukums bija Sergiball). Zviedru karaļa Kārļa XII laikā viņš uzkalpojās līdz majora pakāpei un 1704.gada 25. aprīlī viņu iecēla Vidzemes muižnieku kārtā.

Par Johana Vulfa tiešo mantinieku kļuva dēls Berends Magnuss fon Vulfs (1732-1784). Viņš mantoja tēva īpašumus Vidzemē un Igaunijā. Viņa dēls Ādolfs Heinrihs fon Vulfs (1765-1843) 1815.gada 22.jūnijā no ģenerālgubernatora Kristofa Ādama Rihtera mantiniekiem nopirka Cesvaines zemes un vēl 5 tai piederošās muižas par 246 000 sudraba rubļiem.

Nākamais Cesvaines zemju īpašnieks ir Jūliuss Voldemārs fon Vulfs (1809 – 1872), kam laulībā ar Šarloti fon Reutern ( 1826 –1904) bija pieci bērni. Vēlāk viņu jaunākais dēls Voldemārs kļūst par Gaujienas muižas īpašnieku.

1868.gadā Cesvaines muižas īpašnieks Jūliuss fon Vulfs sapulcina sešu apkārtējo pagastu vecākos un katram pagastam dāvina 8 pūrvietas zemes pagastnama un skolas celtniecībai, kā arī daļu materiālu un 500 rubļus gadā skolotāju algošanai.

1870.gadā uz Jūliusa fon Vulfa dāvinātās zemes uzcelts Cesvaines pagastnams, kura augšstāvā iekārtota skola.

1871.gada 29.decembrī Gaujienas un Cesvaines lielskungs Jūliuss fon Vulfs tiek nošauts medībās Vācijā, Visbādenē. Jūliusa fon Vulfa līķi no Vācijas pārveda iebalzamētu, tāpēc bēres varēja notikt vairākus mēnešus vēlāk Gaujienā. Tajās piedalījās Cesvaines koris diriģenta Ādama Dauguļa vadībā.

Jūliusa fon Vulfa vecākais dēls Ādolfs Gerhards Boriss Emīls fon Vulfs (1857 - 1904) dzimis Visbādenē, kur aizrit zēna pirmie dzīves gadi un sākas skolas gaitas. 1869.gadā Vulfu ģimene atbrauc uz Latviju un nonāk savā īpašumā Cesvainē. 1881.gadā viņš kļūst par Cesvaines muižas īpašnieku.

1885.gada Ādolfs fon Vulfs apprecējies ar baronesi Annu Natāliju Štālu fon Holšteinu (1862-1933). 1888.gadā viņiem piedzimst dēls Vilhelms Ādolfs Edmunds, saukts arī par Bilu. Tajā pašā gadā pie doktorāta uzceļ slimnīcu ar 25 gultām, ko uztur muižas īpašnieks Ādolfs fon Vulfs. 19. gs. beigās/20.gs. sākumā pie Cesvaines muižas bija bērnu labdarības iestāde; to uztur un par audzēkņiem rūpējas Anna fon Vulfa, dodama uzturu, apģērbus un algodama apkopēju.

1892.gadā Ādolfs fon Vulfs nolemj būvēt jaunu dzīvojamo māju. Vasarā arhitekts H.Grīzebahs un A.G. Dinklāge pēc celtniecības vietas apskates uzzīmē plānu. No 1892.gada rudens līdz 1893./1894.gada ziemai uzcēla pils staļļus. 1894.gadā pabeidza pils mūrniecības darbus un jumtu, veica apmešanas un daļu nobeiguma darbu. 1895.gada vasara tika veltīta pils dekoratīvai iekārtošanai. Septembrī Vulfi ievācās savā jaunajā dzīvojamā mājā - pilī.

1904.gada 25.martā mira Ādolfs fon Vulfs. Viņu apglabāja Cesvaines pilskalnā 3.jūnijā.

Februāris 2017
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
  1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15
16
17
18
19
20 21
22
23 24 25 26
27 28  
ceturtdiena, 16.02.2017

Seko mums
sociālajos tīklos