CESVAINES PUSĒ APSKATĀMI


Muižas komplekss

Kontaktinformācija:

Tālrunis: +371 26172637

E-pasts: turisma.info@cesvaine.lv

Cesvaines muiža no 1815. gada ir fon Vulfu ģimenes īpašums. Lielākoties 19. gs. tapušajā muižas apbūvē atšķirīgā kvalitātē saglabājušās mežkunga māja, staļļi, klētis alus brūzis, siltumnīcas, pārvaldnieka māja u.c. Jaunā pils, ko 1896. gadā uzceļ muižniekam Ādolfam fon Vulfam (1857-1904) iekļauta jau esošajā muižas ēku ansamblī. Tā daļēji uzcelta vietā, kur bijusi gan vecā kungu māja, gan viduslaiku pils.

Zirgu staļļi (GPS 56.96834,26.31225) celti vienā laikā ar pili. Staļļu mākslinieciskais veidols ir pilij atbilstošs, tie celti ar vērienu. Tas izpaužas ēkas apjoma romantiskajā risinājumā – otra tik grezna staļļu tālaika Latvijas muižu arhitektūrā nav. Pirmais stāvs būvēts no šķeltiem laukakmeņiem, otrais – pildrežģa (fahverka) konstrukcijā, kura ornamentālais raksts ir īpaši grezns. Koka statņi veidoti liektās, graciozās formās, ar mūra stāvu tos saista smagnēja, bagātīgi profilēta dzega un konsoles.

Abi staļļa spārni izvietoti leņķī, veidojot iekšējo pagalmu, kur atradies dīķis zirgu peldināšanai. Ēkā bijusi ratnīca, manēža ar nojumi pagalma pusē, telpa zirglietām, novietnes ciemiņu un slimajiem zirgiem, zirgu puišu istaba. Tornītī virs vārtiem dzīvojis kučieris. Staļļu otrajā stāvā atradusies barība zirgiem.

Mežkunga māja (GPS 56.96731,26.31269) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 19. gs. beigās celtā ēka veidota no vieglām koka konstrukcijām, stāvu divslīpu jumtu, lielām jumta pārkarēm, rotātiem spāru galiem. Otro stāvu grezno  pusloka arka, kas pildīta ar t.s. koka mežģīnēm – siluetveida ornamentāliem kokgriezumiem. Centrālās durvis datētas ar 19. gs. vidu.

2001. gadā ēka nonāk privātīpašumā, un tiek uzsākti restaurācijas darbi. Tautā saukta par “Zaļo māju”.

Kavalieru māja (GPS 56.96790,26.31186). Palielā divstāvu ēka pretī staļļiem celta agrāk par pili. Par to liecina tās stils un apjoms, kurš ir līdzīgs citām 18.-19. gs. mijas ēkām. Sākotnēji ēkā ir bijusi muižas pārvaldnieka māja, vēlāk – kavalieru māja. Par kavalieriem tolaik sauca jātniekus izjādes zirgiem. Ēkas fasādē saglabājušies divi durvju portāli, bet skaistā terase nav saglabājusies.

Cesvaines pilsmuižā saglabājušās trīs klētis. Divas senākās klētis būvētas 19. gs. sākuma tradīcijās –  no laukakmeņiem, starp tiem javas pildījumā iespiežot sīkākas tumša granīta šķembas. Šāds faktūras un tonālā risinājuma kontrasts raksturīgs daudzām Latvijas muižu saimniecības ēkām. Klētīm nav bijis logu, jo saimniekošanai pieticis ar gaismu no durvīm.      

Pie pils tuvāk redzamā klēts (GPS 56.96838,26.31328) varētu būt vecākā – magazīnas (labības uzkrājums neražas gadiem) klēts. Tās plašie bēniņi un ietilpīgie pagrabi piemēroti labības, dārzeņu, augļu, vilnas, audumu, sadzīves priekšmetu glabāšanai.  Mūsdienās klēts sagaida apmeklētājus ar īpašiem stiprajiem uzlējumiem.

Mežkunga mājas klēts interesanta ar daudz stāvāku ēkas malu uz dīķa pusi. Tagad klētī daudzus gadus ir malkas šķūnis. Šīs abas klētis redzamas jau 1862. gada muižas kartē.

Lielākā no trim klētīm celta 19. gs. vidū un kā klēts darbojusies līdz 20. gs. sākumam; vēlāk tā pārbūvēta par Cesvaines vidusskolas internātu. Šobrīd ēka ir kultūras, mākslas, amatniecības un pašdarbības kolektīvu māja.

Muižas siltumnīcas (GPS 56.96765,26.31179) - dārzniecības ēkas, žogs un vārti ir vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi. Siltumnīcas būvētas daļēji iegremdētas zemē, to galos atradušās noliktavas inventāram – sarkanu ķieģeļu kvadrātveida ēkas, segtas ar stāvu jumtu un vējrāžiem. Siltumnīcas būvētas 19. gs. otrajā pusē.

Alus brūzi (GPS 56.96758,26.31054) rotā vējrādītāji un dekoratīvie elementi jumta korē. Ēkas sētas pusē vēl joprojām redzamas zemās pagraba durvis ērtai alus pudeļu un mucu iekraušanai ratos. Muižas laikā alus darītavai bijušas savas pudeles ar reljefi iespiestu pils attēlu. Vēsturiskajā ēkā, mūsdienās salonā "Divi torņi", var apskatīt gan pudeli, gan etiķetes.

Smēde(GPS 56.96669,26.30882) ir divstāvu celtne no šķeltiem laukakmeņiem. Ēka būvēta ap pils celšanas laiku 19. gs. 90. gados. Šeit atradās gan nojume zirgu apkalšanai, gan galdniecība. Apkārtnē bijusi arī rija, linu mārki un dzirnavas.

Pāri Sūlas upes gravai redzama 1888. gadā uzceltā slimnīca. To cēla un uzturēja muižas īpašnieks Ādolfs fon Vulfs. Pēc Pirmā pasaules kara slimnīca kādu laiku nedarbojās. To no jauna atvēra 1932. gadā. 2002. gadā Cesvaines slimnīca tiek slēgta, bet skaistā koka ēka ir saglabājusies un tajā ilgus gadus atrodas Cesvaines pansionāts.

Cesvaines muižas kalpu lopu kūts, šķūnis un dzīvojamā māja ļoti mainījušas savu būtību. Kalpu šķūnī no 1951. gadā atrodas kultūras nams, kurš 2011. gadā atvērts pēc renovācijas. Savukārt bibliotēka, kura ēkā darbojas kopš 1950. gadiem, bijusi kalpu lopu kūts. Divstāvu baltā dzīvojamā ēka dīķa tālākajā galā bijusi muižas kalpu māja “Liepāres”.

Septembris 2021
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
  1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17
18
19
20 21 22 23 24
25
26
27 28 29 30  

Seko Cesvaines apvienībai
sociālajos tīklos