Pievienots: 07.07.2020

"Vēsturisko ērģeļu svētku" koncerts skanēs Cesvaines ev. lut. baznīcā 25. jūlijā

 Koncerts

Romantisma gaismā

25. jūlijā, plkst. 18.00 Cesvaines ev.lut. baznīcā

Aigars REINIS, ērģeles

Ivars BEZPROZVANOVS, čells

Vasaras krāšņākajā pilnbriedā, no 25. jūlija līdz 9. augustam, pie klausītājiem jau ceturto gadu atgriezīsies Vēsturisko ērģeļu svētki Latvija – ērģeļu zeme. Ik gadu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem svētki dāvā neatkārtojamu iespēju apceļot Latvijas novadus, klausoties un salīdzinot vēsturisko instrumentu skanējumu, kā arī apzinot valsts kultūrvēsturisko lepnumu. Šis gads nebūs izņēmums, turklāt tradicionālā svētku norise vēl papildināta ar interesantiem jauninājumiem.

Sešos koncertos Cesvainē, Rīgā, Nautrēnos, Ugālē, Sesavā un Kalnciemā klausītāji tiks iepazīstināti ar visbagātīgāko ērģeļmūzikas repertuāru, sākot ar baroka laikmeta ģēniju paraugiem, līdz pat mūsdienu latviešu komponistu ērģeļtembra atklājumiem, turklāt svētku noslēguma koncertā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Andreja Selicka himna ērģelēm un vijolei Križini. 25. jūlijā Cesvaines Luterāņu baznīcā pasaules un latviešu ērģeļmūzikas skaistākas lappuses atklās ērģelnieks Aigars Reinis un čellists Ivars Bezprozvanovs, 26. jūlijā Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā programmā Baltā nakts muzicēsērģelniece Ilona Birģele un vijolniece Paula Šūmane, bet 2. Augustā Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcā uzstāsies ērģeļu duets RIGA ORGANUM DUO.7. augustā Ugāles luterāņu baznīcā senās mūzikas noslēpumus atklās ērģelniece Larisa Bulava, 8. augustā Sesavas luterāņu baznīcā satiksies ērģelniece Diāna Jaunzeme-Portnaja un soprāns Viktorija Pakalniece, bet 9. augustā Kalnciema – Klīves luterāņu baznīcā norisināsies svētku noslēguma koncerts ar ērģelnieces Ilonas Birģeles, soprāna Ilzes Grēveles-Skaraines un vijolnieces Paulas Šūmanes piedalīšanos.

Šī gada svētku apmeklētāji pieredzēs īpašu iespēju – pirmo gadu projekta ietvaros, sadarbībā ar ceļojumu aģentūru Impro Ceļojumi, visiem svētku viesiem tiks organizēti braucieni no Rīgas, rodot iespēju apmeklēt koncertus reģionos. Katrā koncertā klausītājus gaidīs ērģelnieku sagatavota ievadlekcija par vēsturiskajām ērģelēm un to kultūru Latvijā, bet pēc koncertiem visi interesenti ērģelnieku un ērģeļmeistaru klātbūtnē varēs paši izmēģināt un pārliecināties par varenā instrumenta skanējumu. Arīdzan pirmo reizi, sadarbībā ar Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu, dievnamos tiks rīkota audzēkņu foto izstāde Latvija – ērģeļu zeme. Tā būs vienlaikus izglītojoša un elpu aizraujoša iepazīšanās ar Latvijas varenākajiem mūzikas instrumentiem.

25. jūlija koncertā  Cesvaines ev. lut. baznīcā skanēs Zigfrīds Karg-Elerts (Sigfrid Karg-Elert (1877-1933) , Jāzeps Vītols(1863-1948),  Fēlikss Mendelszons (Felix Mendelssohn) (1809-1847), Johans Sebastiāns Bahs (Johann Sebastian Bach) (1685-1750), Johans Kristiāns Heinrihs Rinks (Johann Christian Heinrich Rinck) (1770 – 1846), Rihards Dubra 1964, Jānis Ivanovs (1906-1983).

Koncertprogramma Romantisma gaismā klausītājus aizvedīs krāšņā ceļojumā pa baroka un romantisma laikmeta skaistākajām mūzikas lappusēm. Ceļojuma pavadoņi –ērģeles un čells – ar savu unikālo spēka un maiguma apvienojumu apstāsies visdažādākajos laikmetu pieturpunktos, tādējādi parādot visas to nokrāsas un mūzikas skaistumu tās daudzveidībā.

Programmu atklās vācu ērģeļmūzikas dižgara Zigfrīda Karg-Elerta improvizācija par protestantu korāļa Nun danket alle Gott(Lai Dievu visi teic) tēmu. Korāļa oriģinālais teksts slavina Dieva vārdu, un komponista meistarīgā improvizācija to paceļ līdz vēl nebijušam, līksmes pilnam godinājumam.

Latviešu klasiķa Jāzepa Vītola Pēterburgas gados tapusī Skice čellam un klavierēm  ieguvusi jaunu elpu pārlikumā čellam un ērģelēm. Viens no skaistākajiem Vītola kamermūzikas opusiem jau izsenis atbruņo klausītāju sirdis, reizē atklājot gan maigu vienkāršību, gan romantisku ilgu spēku.

Lai gan dzīves laikā vācu brīnumbērns Fēlikss Mendelszons bija pazīstams kā komponists, diriģents un virtuozs pianists, piektā sonāte Remažorā ērģelēm kalpo kā lielisks piemērs viņa ērģelnieka prasmēm. To apliecina niansēts skaņu raksts, ko nenoliedzami ir veidojis meistarīgs ērģeļu tembra pazinējs.Savukārtdivas pēdējās daļas no sonātes čellam un klavierēm, kas  izskanēs pārlikumā čellam un ērģelēm, ļaus uztaustīt romantisma laikmeta mūzikas pamatdzīslu – augstas sarežģītības virtuozitāti izteikti dziedošu līniju ietvarā.

Turpinājumā  divi skaņdarbi, kas ierosmi raduši itāļu baroka mūzikas komponista un vijolnieka Arkandželo Korelli daiļradē. Johana Sebastiāna Baha fūga par Korelli tēmu sev raksturīgā garā rotaļājas ar itāļu kolēģa melodiju, ieslēpjot to visdažādākajos faktūras slāņos un kārtējo reizi pierādot Baha izteiksmes meistarību, bet Johana Kristiāna Heinriha Rinka variācijas par Korelli tēmu cēlā svinīgumā piedāvā citu itāļu meistara melodiju.

Mūsdienu latviešu komponista Riharda Dubras vārds visupirms saistās ar sakrālo mūziku. Pats skaņradis žurnāla Mūzikas Saule 2002. gada 4. numurā intervijā muzikologam Andrim Līvmanim atzīst, ka jūtas kā rakstāmmašīna Dieva rokās, un Lux Confessionis čellam un ērģelēm tam kalpo kā izcils pierādījums. Te ekspresīvā čella balss veido dialogu ar pārpasaulīgu ērģeļu spēku, līdz abi savienojas vienā apliecinājuma pilnā veselumā.

Romantisko vakara ceļojumu noslēgs Jāņa Ivanova Adagio no koncerta čellam ar orķestri – šoreiz gan čella un ērģeļu skaņās. Šī skaistā latviešu mūzikas lappuse piedzīvojusi visdažādākās atskaņojuma un tembrālo iespēju versijas, tomēr ikkatrā no tām saglabā savu cēlo mieru, kas iedvests gan korāliskajā ērģeļu ievadā, gan bezgalīgi skaistā čella melodijā, ko nav iespējams aizmirst.

AIGARS REINIS ir Rīgas Doma mūzikas direktors un Katedrāles ērģelnieks, kā arī profesionāls koru un senās mūzikas ansambļu dziedātājs. Visprecīzāk viņu raksturojis mūzikas aprakstnieks Orests Silabriedis: “Aigars ir viens no mākslinieciski interesantākajiem Latvijas ērģelniekiem.” Viņš daudzus gadus ir bijis Latvijas Radio kora mākslinieks un solists, vokālo grupu Schola Cantorum Riga un Ars Antiqua Riga dalībnieks. Diriģējis Latvijas Bankas kori. Piedalījies Lahti starptautiskajā ērģelnieku konkursā un Erfurtes konkursā Vācijā. Vairāk nekā desmit gadu Aigars bijis Jelgavas Sv. Annas baznīcas ērģelnieks un no 2013. līdz 2019. gadam – Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas galvenais ērģelnieks. Sadarbojies ar tādiem profesionāliem kolektīviem kā Sinfonia Concertante, Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Radio koris, kamerkoris Ave Sol, diriģentiem Māri Sirmo, Sigvardu Kļavu, Gunti Kuzmu, solistiem Ēriku Kiršfeldu, Martu Spārniņu, Elīnu Endzeli, Aigaru Raumani, Rogerio Gonsalves un daudziem citiem.Studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā prof. Tālivalža Dekšņa ērģeļklasē, kur 2001. gadā ieguvis maģistra grādu. Papildinājis prasmes pie Ludgera Lomana, Hansa Ūlas-Ēriksona un Hansa Helstena, piedalījies Uplandes starptautiskajā ērģeļakadēmijā u.c. Saņēmis Lielo Mūzikas balvu 2019 par izcilu darbu ansamblī.

IVARS BEZPROZVANOVS absolvējis prof. Eleonoras Testeļecas čella klasi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. No 1991. līdz 1993. gadam strādājis Latvijas Filharmonijas kamerorķestrī. Kopš 1997. gada ir Latvijas Nacionālās operas orķestra čellu grupas otrais koncertmeistars, kā arī Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas pedagogs. Aktīvi iesaistījies dažādos kamermūzikas projektos, muzicējot kopā ar domubiedriem – pianistiem Pēteri Plakidi, Valdi Janci un Aldi Liepiņu, flautisti Ilonu Meiju, klarnetistiem Eriku Mandatu un Uldi Lipski, vijolnieku Jāni Bulavu u.c. Kā kameransambļu dalībnieks koncertējis Vācijā, Čehijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, ASV un Kanādā. 2007. gadā saņēmis AS Latvijas Gāze Gada balvu operai kā sezonas labākais orķestra mākslinieks.

Cesvaines ev. lut. baznīcā atrodas ērģeļbūves meistara Augusta Martina 1854. gadā būvētās ērģeles, kas sākotnēji atradās Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Šīs ērģeles ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis Nr. 7367. Augusts Martins (1808 – 1892) ir izcilākais ērģeļbūvētājs Latvijā  19. gs.  Savā mūžā viņš uzbūvē 70 baznīcu ērģeles, no kurām līdz šim brīdim saglabājušās 12 ērģeles, kuras ir skanošas. A. Martins savu darbību uzsāk Rīgā, 1838. Gadā piedalīdamies Pētera baznīcas ērģeļu pārbūvē. No Dahvigas (pie Erfurtes) ieceļojušais ērģeļbūvētājs savu amatu apguvis vispirms pie tēva, vēlāk pie K. Buholca Berlīnē un E. Z. Hesses. Patstāvīgu darbību A. Martins uzsāk 1840. Gadā un turpina līdz 1885. Gadam, kad darbnīcu pārņem viņa dēls Emīls. Augusta Martina darbu raksturo ļoti augsta kvalitāte, izcila rūpība un vislabāko materiālu pielietojums.

1854. gada „Latviešu Avīžu” 45. Numurā atrodams latviešu preses celmlauža Anša Leitāna un mūzikas kritiķa un laikraksta redaktora Karla Alta raksts par šīm  jaunbūvētajām   ērģelēm. „Mūsu ērģeles no ārpuses uzlūkojot jau sirds no prieka lec, jo tik skaistas aplam vēl citur neuziet. Par to atkal gods un pateicība nākas tam slavenajam ērģeļu meisterim Martin kungam, kas kā teicams meisteris diezgan tālu pazīstams un kas savu spēku un saprašanu te nav taupījis un pēc tām visu labākām ziņām šeit savu darbu strādājis”. No šī raksta arī uzzinām, ka šīs ir vienas no lielākajām ērģelēm , kuras uzbūvē Augusts Martins. „ Ērģelēm ar diviem manuāļiem un pedāli kopā ir 22 skanošas balsis, manuāļ  un pedālkopelis. Dispozīcija un balsis ir izvēlētas tik apdomīgi, ka, to var likt kā paraugu līdzīgiem instrumentiem. Katrs no reģistriem atbilst savam raksturam un izceļas ar toņa iekšējo pilnību, skaidrību un skaistumu. Katram atsevišķo balsu salikumam ir atšķirīgs raksturs, kas ikreiz no jauna atklājas pievilcīgā skaistumā.  Ērģeļu iekšējā būve ir tik kvalitatīva, ka jau tikai īsi uzlūkojot instrumentu un neņemot vērā meistara labo slavu, kļūst skaidrs, ka tā dod garantiju vairāku cilvēku mūžiem. Visus jaunatklājumus – stabuļu konstrukciju un intonāciju, kā arī ērģeļu uzbūvi, Martina kungs ir pielietojis, ņemot vērā gadsimtu pārbaudītos tradicionālos paņēmienus.  Gaisa daudzums ir tik pietiekošs, ka visu instrumentu ar gaisu var apgādāt viens plēšu minējs un tas sadalīts tik labi, ka arī vismaigākie reģistri nesaņem par daudz. Iekšējā uzbūve veidota tā, ka visur viegli var piekļūt un katru stāvu bez grūtībām apkalpot. Vējlādes ir izgatavotas stipras un no vislabākā materiāla, tāpat arī gaisa kanāli un spēles traktūra. Traktūras mehānika kustas vienkāršos un pareizos virzienos, tādēļ arī spēles sajūta ir viegla un ērta”.

1996. gadā pateicoties ērģelnieka Tālivalža Dekšņa redzējumam un gādībai, šīs ērģeles atceļo uz Cesvaines ev. lut. baznīcu, jo Rīgas Sv. Jāņa baznīca ir saņēmusi dāvinājumu no Zviedrijas -  lielāku instrumentu. Laika posmā no 1996. gada līdz 2008. gadam  notiek šo ērģeļu restaurācija, pilnībā saglabājot šī vēsturiskā instrumenta oriģinālo substanci. Tiek meklēti un piesaistīti finanšu līdzekļi rakstot projektus, uzrunājot ziedotājus.  Ērģeļu restaurācijai tiek ieguldīti 32000 EUR,-. Arī šobrīd šīs vēsturiskās ērģeles tiek uzturētas un aprūpētas. 2013. gadā  vēsturisko ērģeļu eksperts no Zviedrijas Mūzikas instrumentu muzeja Jorans Graans, šo instrumentu novērtē 1000000, EUR vērtībā – vēsturiskas mehāniskās sistēmas ērģeles ar izcilu restaurāciju. Ērģeļu restaurāciju veica  ērģeļbūves meistars, restaurators – Alvis Melbārdis.

Tiekamies IV Vēsturisko ērģeļu svētku atklāšanas koncertā  Cesvainē!

Ieeja visos  Vēsturisko ērģeļu svētku koncertos par ziedojumiem. Svētkus atbalsta Ventspils novada pašvaldība, Cesvaines novada pašvaldība, Cesvaines kultūras nams, īpašs paldies direktorei Zeltītei Dūrītei, ceļojumu aģentūra Impro ceļojumi, Latvijas Valsts meži, Valsts kultūrkapitāla fonds, Zemgales Plānošanas reģions, Rīgas Mākslas un mediju tehnikums. Svētkus organizē biedrība mūzikas aktivitātēm Pleno

Daiga Matroze, Cesvaines ev. lut. draudzes ērģelniece, koncerta organizatore