Aktualitātes

Pievienots: 22.02.2021

Reģistrēts Cesvaines pilsētas ģerbonis

Pamatojoties uz Ģerboņu likuma 6. panta trešo daļu, Kultūras ministrija paziņojusi par Cesvaines pilsētas ģerboņa (zaļā laukā zelta pakavsakta) reģistrēšanu 2021. gada 15. februārī.

Kultūras ministrija veido, uztur un papildina ģerboņu reģistru. Reģistrā iekļauj ģerboņa aprakstu, attēlu, ziņas par tā īpašnieku (juridiskajai personai – pilns nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese) un ģerboņa reģistrācijas datumu. Ieraksts reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ģerboņa reģistrāciju.

Cesvaines novada simbolika sastāv no trim elementiem:

  • Cesvaines novada karogs – sarkanā laukā sudraba pakavsakta, kādas senāk nēsāja senie latvieši, kas apdzīvoja Cesvaini 9.–13. gadsimtā. Pakavsakta simbolizē seno latviešu cilšu vēsturi līdz vācu iebrukumam. Cesvaines novada karogs apstiprināts 2011. gadā, autors – Jānis Strupulis;
  • Cesvaines novada ģerbonis – zeltaina sakta uz sarkana fona – tika apstiprināts 2010. gada 3. novembrī. Ģerboņa autors – Jānis Strupulis;
  • Cesvaines pilsētas ģerbonis – zeltaina sakta uz zaļa fona – tika apstiprināts 1999. gada 25. aprīlī. Ģerboņa autors – Jānis Strupulis.

Īsumā par ģerboņa leģendu: Cesvaines ģerbonī ir attēlota vēlā dzelzs laikmeta latgaļu bronzas pakavsakta. Sākotnējie Cesvaines ģerboņa varianti bija ar mazliet citādu saktu, bet, konsultējoties ar vēsturniekiem, ģerboņa autors Jānis Strupulis izvēlējies to, kas atrasta izrakumos netālu no Cesvaines. Starpvariantā saktas vijumi bija uz otru pusi, bet vēsturnieki tomēr ieteica tagadējo vijumu virzienu kā raksturīgāko un šajā reģionā izplatītāko. Tiek uzskatīts, ka lielā apvidū ap Cesvaini ir saglabājušies samērā nesajaukti seno letu (letgaļu) cilšu pamatiedzīvotāji, jo visi senie karagājieni virzījās pa Daugavas ieleju vai virzienā no Pleskavas caur Alūksni uz Cēsīm, apejot Cesvaini. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā uz Cesvaines apkārtni pat devās zinātnieki, lai veiktu seno letgaļu tiešo pēcteču antropoloģiskos pētījumus un uzmērījumus. Pakavsakta simbolizē šā apvidus iedzīvotāju tiešo pēctecību seno latgaļu ciltīm.

Jāatzīmē, ka arheoloģiskajos izrakumos un dažādos citos darbos Cesvaines apkārtnē ir atrastas vairākas pakavsaktas. Arī ne visai sen, 2019. gada rudenī, izbūvējot siltumtīklu Cesvainē, atrastas 17 arheoloģiskās vienības, to vidū arī pakavsaktas, kas nodotas Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājumā. Cesvaines pilsētas ģerbonis daudz ir senāks, tādēļ tas nebija digitalizēts. Pēc digitalizācijas procesa īstenošanas arī pilsētas ģerbonis ir iekļauts ģerboņu reģistrā.

Linda Vanaga


Aptauja

Kādus pasākumus Jūs labprāt apmeklētu Cesvaines novadā?

Marts 2021
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31  

Seko Cesvaines novadam
sociālajos tīklos