Aktualitātes

Pievienots: 03.06.2019

Cesvaines novadā piestāj igauņu jātnieku ekspedīcija

1918. gada beigās Sarkanā armija iebruka Igaunijā un Latvijā, lai šeit dibinātu lielinieku varu un turpinātu iebrukumus tālāk Eiropā. Igaunijas armijai izdevās uzbrukumu atvairīt un 1919. gada sākumā izdzīt sarkanos no Igaunijas. Savukārt Latvijā sarkano spēki bija veiksmīgāki un iekaroja gandrīz visu valsti. Tomēr arī šeit Vācu landsvērs, kas bija atkāpies līdz Liepājai, 1919. gada pavasarī, sadarbojoties ar firsta Līvena Krievijas baltajiem un Jāņa Baloža Latvijas vienībām, sāka atspiest sarkano spēkus atpakaļ uz austrumiem. 22.maijā balto spēki iekaroja Rīgu, bet lielākā daļa Vidzemes joprojām bija sarkano rokās. Tad Igaunijas armijas 2. divīzija izlēma doties drosmīgā uzbrukumā sarkano aizmugurē, virzienā uz Jēkabpili. Mērķis bija apdraudēt Latvijas Sarkanarmijas satiksmes ceļus ar Krieviju un tādējādi piespiest sarkanos atkāpties no Vidzemes. Triecienvienība, kurā ietilpa arī Dānijas brīvprātīgo rota un Igaunijā noformētais 1.Valmieras pulks, kustību no Veru pievārtes uzsāka 1919.gada 27.maijā. Pašā priekšā pārvietojās un galveno uzbrukuma smagumu iznesa Igaunijas 1.jātnieku pulks. 28.maijā ieņēma Alūksni, 31.maijā Gulbeni, 3.jūnijā Cesvaini, Madonu un Ļaudonu, 5.maijā Krustpili, šķērsoja Daugavu un nonāca Jēkabpilī. 7.jūnijā Krustpili un Jēkabpili nodeva Latvijas vienībām, Igaunijas vienības atkāpās. Sarkanajam teroram bija pielikts punkts, Padomju Latvijas armijas eksistence praktiski izbeidzās, Vidzeme bija brīva no lielinieku varas.

Vēsturiski nozīmīgajās cīņās piedalījās 1. Valmieras kājnieku pulks, Igauņu jātnieku pulks un somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu dēli”. Tāpēc šodien igauņu jātnieki noorganizējuši pārdrošo operāciju šī notikuma piemiņai, sākot savu ceļu no Igaunijas līdz pat Jēkabpilij zirgu mugurā.

Lai godinātu šo vēsturisko notikumu, ekspedīciju igauņi sāka 27. maija rītā – gluži tāpat kā pirms simts gadiem. Šobrīd lielākā maršruta daļa jau ir mērota, taču 28.maija pusdienlaikā jātnieku ekspedīcija piestāja Cesvaines novadā, kur gan paši, gan zirgi atpūtās un atguva spēkus. Tieši tādēļ milzīgs paldies sakāms Zilgmai Turkinai (viņa pati arī ir liela zirgu mīle), kura laipni ļāva ekspedīcijas dalībniekiem un visiem intresentiem ienākt Cesvaines novada "Kalna Kujbebru" māju pagalmā, kā arī vairākas stundas ļāva izmantot savu pļavu, lai atpūtinātu un pabarotu zirgus, kā arī atvēlēja vietu zupas vārīšanai ekspedīcijas dalībniekiem.

Jātnieku ekspedīcijas organizators Tīts Prūli (Tiit Pruuli) pastāstīja, ka, dodoties ceļā, godina jātnieku pulka piemiņu un vēsturiskos notikumus. Jau laikus tika izveidots un saskaņots maršruts, izvairoties no lielceļiem, bet pārvietojoties pa mazākiem ceļiem. Šāda pieeja ļauj parūpēties par zirgu labsajūtu ekspedīcijā, jo, dodoties pa valsts lielākajiem ceļiem, dzīvniekus biedē automašīnas (visvairāk smagās automašīnas). Jāpiebilst, ka Tīts ir zinošs ekspedīciju organizators ar plašu pieredzi dažādu ekspedīciju organizēšanā – viņa vadībā organizēti gājieni un braucienu uz dažādām vietām Eiropā, pasaulē (pat Antarktiku!).

Ekspedīcijā devās deviņi jātnieki ar zirgiem. Divi no tiem – meita Mariana Kika (Marian Kikas) ar tēvu Vello Kiku (Vello Kikas) ir lielākas daļas ekspedīcijas zirgu īpašnieku. Mariana stāsta, ka dienā jātnieku mērotais attālums atšķiras – kādā dienā tiek jāti aptuveni 20, citā līdz pat 40 kilometriem. Zirgi tiek regulāri atpūtināti, pabaroti un padzirdināti. Vaicājot, kā radās ideja iesaistīties ekspedīcijā, Mariana stāsta, ka tas ir bijis visai interesants stāsts: “Pie mums ieradās ekspedīcijas organizatori un izstāstīja ideju. No sākuma mums vajadzēja dažas dienas laika apdomāt, taču, pārrunājot dzirdēto ar tēvu un ģimeni, nolēmām piedalīties. Protams, sagatavošanās darbi ekspedīcijai ir apjomīgi, taču mēs priecājamies, ka varam iesaistīties.”

Kā uzsver viens no ekspedīcijas galvenajiem autoriem, organizatoriem un dalībniekiem Alekss Lotmans (Alex Lotman), jātnieki ir patīkami pārsteigti par apkārtējo cilvēku atsaucību, redzot jātniekus ar zirgiem ceļā. Tā kā neizbēgami nākas šķērsot lielceļus, ir prieks, ka autovadītāji piebremzē braucot garām, pavada ar smaidiem un labiem vārdiem.

Jātnieku ekspedīcijas laikā dalībnieki ne vien godina jātnieku pulka sasniegumus simts gadu senā vēsturē, bet arī labprāt iepazīst apkārtni. Pie mums, Cesvaines novadā, jau ekspedīcijas sagatavošanas laikā, organizatori bija ievērojuši Cesvaines alus darītavu, tādēļ ekspedīcijas laikā izteica vēlmi to apmeklēt. Paldies Aināram par operatīvo spēju reaģēt un uzņemt viesus no kaimiņvalsts!

Šī ekspedīcija ļauj ieskatīties vēstures lappusēs, kuras citkārt paliek nemanītas, taču nav mazsvarīgas. Ikviens notikums, to pavērsiens kādā veidā ir ietekmējis mūsu dzīvi šodien. Paldies ekspedīcijas dalībniekiem par iepazīstināšanu ar mūsu pašu vēstures ainām, godinot varonīgos un nesavtīgos cīnītājus, kuri, vienojoties kaimiņtautām, kopīgiem spēkiem cīnījās par brīvību!

Linda Vanaga,
autores foto


Aptauja

Kādus pasākumus Jūs labprāt apmeklētu Cesvaines novadā?

June 2019
Mo Tu We Th Fr Sa Su
  1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19
20
21
22
23
24 25
26
27 28 29 30
Thursday, 20.06.2019

Seko Cesvaines novadam
sociālajos tīklos