Aktualitātes

Pievienots: 16.06.2020

Atskatoties uz 14. jūniju - komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu

Par tradīciju ir kļuvis brauciens 14. jūnijā, kad politiski represētās personas un viņu pēcteči dodas ekskursijā uz kādu tuvāka vai tālāku vietu. Ierasts, ka diena sākas ar svētbrīdi Cesvaines luterāņu baznīcā, kam seko svinīga ziedu nolikšana pie piemiņas akmeņiem baznīcas dārzā un Cesvaines stacijā.

Brauciena dalībnieku pirmā pieturvieta bija Stāmerienā. Tur ar kopīgu maltīti kafejnīcā “Sonāte” sākās brauciens. Kafejnīca atrodas Vecstāmerienas centrā, starp diviem ezeriem. Tā iekārtota vēsturiskā ēkā, kas ietilpst Stāmerienas muižas apbūvē, ar senlaicīgu interjeru.

Stāmerienā apmeklējām vairākus objektus. Viens no tiem bija Stāmerienas Pareizticīgo baznīca, kura celta 1851. gadā pareizticīgajiem Stāmerienes muižas pagasta latviešu zemniekiem. Baznīcas torņu krustos ielikti kalnu kristāli, kurus apmaksājuši Boriss un Pauls Volfi 1904.gadā. Tāpat viesojāmies Stāmerienas pilī, kura celta 1830. gados. Gulbenes novada pašvaldība pēdējo divu gadu laikā ir veikusi atjaunošanas un restaurācijas darbus Stāmerienas pils fasādei, jumtam un logiem (šajā kopīgajā projektā piedalījās arī Cesvaines novada pašvaldība un tika rekonstruēta Cesvaines pils jumta centrālā daļa). Stāmerienas pils renovācijas laikā atjaunota astoņu šķautņu stikla piramīda jumtā virs galvenajām pils kāpnēm. Ir izveidota arī multimediāla ekspozīcija par Volfu dzimtu un lielformāta fotoizstāde par pils vēsturi. Kopš 2019.gada 30.novembra pils atkal  ir atvērta apmeklētājiem.

Dienas gaitā devāmies uz Litenes pudeļu dārzu. Dārza atraktīvā un enerģijas pārpilnā saimniece iedvesmoja ar savu stāstījumu par dārza izveidi. Kā iepriekšējie mājas saimnieki bēniņos atstājuši mantojumu – daudz un dažādas pudeles, kuras saimniece nolēma izmantot lietderīgi. Pirms 13 gadiem, lai ierobežotu lielo vēju mājas pagalmā, tapa pirmais objekts – stikla pudeļu siena, kas vējā gaudojot, bet saulrietā – mirdz. Tagad dārzā ir daudz un dažādi objekti.

Turpat netālu aplūkojām Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vietā esošo demilitarizētu lielgabalu. Brauciena dalībnieki šajā vietā viesojās īsi pirms aizsardzības ministra Arta Pabrika un Nacionāli bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa ierašanās. Piebilstams, ka 1941.gada jūnija notikumi Litenē bija saistīti ar Latvijas Bruņoto spēku virsnieku, karavīru un instruktoru nogalināšanu vai apcietināšanu, kam sekoja izsūtīšana uz PSRS gulaga nometnēm 1941.gada jūnijā, ko veica Sarkanās armijas un PSRS Iekšlietu tautas komisariāta karaspēka vienības. Nošaušana un apcietināšana notika bijušajās Latvijas armijas Litenes un Ostraviešu vasaras nometnēs un to apkārtnē. Tika nogalināti apmēram 50 karavīri, bet izsūtīti apmēram 560.

Tradīcijas un atmiņas nepieciešams saglabāt. Lai arī 14. jūnijs ir skumja lappuse mūsu vēsturē, šajā dienā varam novērtēt, ka esam brīvi un apmeklēt skaistākās apkārtnes vietas.

Zeltīte Dūrīte,
Autores foto

Vilnis Špats sagatavojis stāstu par piemiņas vietas izveidi Cesvainē:

Izsūtīto piemiņai: “Dievs, piedod mums visiem!”

Tā kā jūnija mēnesis latviešu tautai  ir saistīts ar piemiņas dienu 14. jūnijā, ir laiks atcerēties to, kā tapa atceres vieta izsūtīto piemiņai Cesvainē.

Sākotnēji Cesvaines teritorijas represētie pulcējās pie parkā uzstādītā verstes staba, kam vēlāk tika iekalti gadskaitļi 1941./1949.. Tomēr doma par represēto piemiņas vietu tika pārspriesta ļoti bieži, it sevišķi satiekoties izsūtītajiem.

Vajadzēja atrast vietu, kur piemiņas vietu veidot. Bija variants - pie dzelzceļa stacijas, no kurienes ešelons aizbrauca Austrumu virzienā, bet tas likās tālu no centra un zeme piederēja valsts uzņēmumam “Latvijas Dzelzceļš”. Par labāko tika atzīta vieta Cesvaines evaņģēliski luteriskās baznīcas dārzā. Ilgi gan nevarējām vienoties, kur tieši piemiņas vietai atrasties – daži gribēja gandrīz blakus baznīcas ieejai, strīdi bija – labajā vai kreisajā pusē. Beigu beigās ar baznīcas piekrišanu tika izvēlēta vieta teritorijas – baznīcas dārza dziļumā. Tā kā baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, piemiņas akmens atrašanās vieta tika saskaņota arī ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi (tajā laikā šīs iestādes nosaukums bija Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija).

Tika rīkots skiču konkurss par to, kā piemineklis varētu izskatīties. Savas skices iesūtīja tēlnieki: Edvīns Krūmiņš, Ainārs Zelčs un E.Veidemanis. Tomēr piedāvātie varianti īsti ‘negāja pie sirds’, turklāt tie visi izskatījās ļoti dārgi.

Saņēmām informāciju, ka tēlniekam Bērtulim Bulam ir gatavs piemineklis, kuru kāds pasūtītājs nebija paņēmis. Pats mākslinieks bija cietis represijās, tādēļ varēja mūs labāk saprast (B. Bulam šā gada 16. maijā būtu apritējuši 97 gadi).

Arī cena bija ‘demokrātiska’ – 1000 latu. Aizbraucām uz Rīgu apskatīties pieminekli un nolēmām, ka tas Cesvainei derēs. Bija jāizdomā, kā to atgādāt uz Cesvaini. Akmens bija ļoti smags, tādēļ dārziņos, kur tas tobrīd atradās, lielā kravas automašīna ar ceļamkrānu varēja iebraukt tikai ar lielām pūlēm. Cesvainē organizējām otru ceļamkrānu, kurš pieminekli izkrāva no mašīnas. Ceļamkrānu vajadzēja vēl vienu reizi, kad pieminekli montēja tam paredzētajā vietā. Pieminekļa atvešanā palīdzēja uzņēmējs Ilgonis Vasilišins.

Vēl pirms pieminekļa uzstādīšanas arhitekte Ināra Ketlere-Krūmiņa uzzīmēja vietas skici. Skice bija laba, bet sapratām, ka finansiāli to nevaram atļauties – tur bija plānots ne tikai piemineklis ar laukumu tam apkārt un piemiņas plāksne, bet arī vairāki akmens soliņi. Toreizējais draudzes mācītājs Inguss Dāboliņš kopā ar arhitekti ilgi pārrunāja piemiņas vietas izbūvi, atbilstoši tā brīža iespējām.

Piemineklim tika ieliets betona pamats, tajā ievietota kapsula ar vēstījumu par šo notikumu, “Cesvaines Ziņu” jaunākie numuri, naudas zīmju paraugi. 2002. gada 25. oktobrī piemineklis tika samontēts.

Plāksni ar uzrakstu “Dievs, piedod mums visiem!”, kas ir tēlnieka Bērtuļa Bula vēlējums, izgatavoja Gundars Auziņš Slāpes krogā, savukārt kaltos akmeņus piemiņas laukumā izbūvēja Cesvaines Komunālais uzņēmums.

Lai piemiņas vieta taptu, tika vākti ziedojumi. Apmēram astoņdesmit cilvēku, no kuriem daļa jau ir citā saulē, kopā saziedoja 788 latus. Tika izmantoti arī 633 lati, kuri iegūti no Kraukļu krejotavas mantas realizēšanas. Savukārt pašvaldība apmaksāja visu trūkstošo – transportēšanu, ceļamkrānu pakalpojumus, teritorijas labiekārtošanu, bruģēšanu, kopumā ieguldot apmēram 1000 latus. Kopumā visa piemiņas vietas izveide izmaksāja ap 2500 latu. Tiem laikiem paliela summa.

Piemiņas vieta pie baznīcas tika atklāta 2003. gada 25. martā, bet apkārtni labiekārtoja vēl krietnu brīdi vēlāk. Drīz pēc tam paši izsūtītie tikai par saviem līdzekļiem iekārtoja arī nelielu piemiņas vietu pie dzelzceļa stacijas. Šīs piemiņas vietas akmens, tika atrasts turpat netālu no dzelzceļa stacijas ēkas. Represijās pārdzīvotais bija tik sāpīgs, ka bija grūti iet gar staciju, ja tur nebija nekādas atceres zīmes.

Cerēsim, ka nākošās paaudzes nepalaidīs zudībā šīs atmiņas, lai tas nekas neatkārtotos!

Vilnis Špats,
Iepriekš aprakstīto notikumu aktīvs dalībnieks



Aptauja

Kādus pasākumus Jūs labprāt apmeklētu Cesvaines novadā?

Jūlijs 2020
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
  1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11
12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22
23
24
25
26
27 28 29 30 31  
svētdiena, 26.07.2020

Seko Cesvaines novadam
sociālajos tīklos